LTV beidzot salaboja to, kas labojums un varēju no rīta, pa gultu vārtīdamās, noskatīties "Viens pret Vienu" ar Spriņģi un Kaimiņu. Beigas gan bija tādas ema-ema-emac-anālākas, tomēr visi tie "no kurienes nauda" un pārējie neērtie jautājumi, ar kuriem viņi uzbrauca viens otram bija vajadzīgi, tikai žēl, ka uz tiem pārāk izsmeļošu atbilžu nebija.
Artusam ir taisnība tajā, ka viņi abi, principā, dara vienu un to pašu (cīnās ar vējdzirnavām, haha), tikai forma smagi atšķiras. Abiem ir līdz brošai tas, kas notiek Latvijā, tikai viens iegulda lielu darbu datu un informācijas analīzē (kaut gan pa vidam iepin arī sirdi plosošos cilvēkstāstus (un tas ir vajadzīgs)), kamēr otrs ar savu skaņo rīkli un neiespringšanu uz vārdu izvēli pasaka "tautas varoņiem" to, ko daudzi šiem gribētu pateikt. Lūk, un ja viņi abi apvienotu spēkus (kas, protams, nekad nenotiks), man liekas tas būtu kruts kombo - Spriņģe piegādātu apstrādātus datus un faktus, ar kuriem Kaimiņš varētu trollēt daudz kvalitatīvāk "tautas varoņus". Tas, ka viņš neizvēlas izteicienus, lieto lamuvārdus un cenšas pazemot atsevišķus indivīdus - man tas personīgi netraucē, drīzāk žēl, ka papildus vēl nevar ar sūdainu mietu uzšaut, bet netraucē tikai tāpēc, ka, manuprāt, 54 cilvēku nejēdzīgā nāve bija pēdējais salmiņš, lai diplomātijas vadzis lūztu. Suņu būda noteikti nav labākais veids, kā risināt problēmas, un tomēr - zinot, ka par korupciju kādu iesēdināt ir tik pat viegli, cik cirvja kātam lapas uzplaucināt, tomēr drusku ir prieks, ka Artuss arī manā vārdā iespļauj sejā tiem shēmotājiem un pašlabuma meklētājiem tādos apmēros, ka jācieš visai valstij. Es domāju, ka ir vajadzīgi gan diplomāti, gan žurnālisti-analītiķi, bet arī pāris žultaini samazgu lējēji par ļaunu nenāk.