Nejaušības vadīti atradām naktsmājas, kas tagad stabili ieņem pirmo vietu dislokācijas un visa pārējā ziņā - skats pa logu ir vienkārši neticams (skat. pielikumā)! Turklāt mājas saimnieks zināja kādu 75gadīgu latvieti, kurš te dzīvo 40 gadus un rīt mēs ar viņu tiekamies. Taču vēl neticamāk ir tas, ka šodien man dokumentus, pasūtot dzērienu, paprasīja restorānā (iepriekš tikai dzērienu veikalos) un man nebija līdzi neviena papīra gabaliņa, kur būt teikts, ka man jau ir gaziljons gadu. Bet iedzert pēc tā šausmīgā miniena kalnā gribējās kā trakam sunim slēpot, bet ar kājām līdz viesu namam arī nav nekāds košers iet. Tāpēc griezos pie viena cita viesmīļa prasot, vai šis nezin kādu, kas var man uz piecām minūtēm aizdot riteni - šis man iedeva savējo :D 5 minūtes vēlāk jau priecīga dzēru iecienīto Cēzaru (klamato tomātu sula, tabasko, pipari, šņabis un vēl kaut kas).



Labākais skats no gultas, kāds man jebkad ir bijis!