Kad sāku rakstīt cibā, te bija tik aizraujoši un interesanti. Iespējams, ka šī ir kaut kāda laulības rutīna, kad visapkārt kaut kādi piedirsti pamperi, izstaipītas pļūtenes, mātes pieniem notašķīti krūšturi, kaut kāda tizla sadzīve un raķete vairs nelido, neviens autors nededzina, neviens vairs neraksta nekādus morāli izaicinošus un kaitinošus ierakstus, Pegazs vairs nelido, Pegazs iejūgts arklā un velk savu dzīvi, nožēlojamo un velto. Es atceros, kā cibas vecākie jūzeri vēl rakstīja tā, kā tagad raksta cehs.lv, tikai vēl krutāk, bet kur tas viss palika? Iestājās kaut kāds fakinais matriarhāts un viss. Viss nu ir sadirsts. Quo vadis?