Novecot es gribētu kādā kalnu būdiņā (no kuras būtu skats uz kalniem un okeānu). Man būtu kādas pāris kazas un suns un kūjiņa, ar kuru neuzvedīgās kazas iekaustīt, kad viņas kārtējo reizi grauztu žāvēties izkārtos palagus, kā arī pret kuru atspiesties, kad es, elšot un pūšot, vilktos pa taciņu līdz soliņam ar atzveltni, kurā sēdēt un skatīties skaistos skatus un atcerēties, kā es braucu ar moci, sniegadēli, ceļoju un kā man vienmēr bija bail, kad lidmašīna kratījās.