Dzīvojot šeit, sanāk bieži sasmaidīties. Ejot pāri veloceliņam, paskatos pa pa labi/kreisi un palaižu garām meiteni uz riteņa, kura man uzsmaida. Nākot atpakaļ no veikala, pretī skrien dzīvespriecīgs sunītis, kurš uz brīdi piestāj, nolaiza man roku, bet es pabužinu viņa skaustu - nākamo satieku viņa saimnieku, kurš man uzsmaida un pamāj ar galvu sveicienu. Vispār, cilvēki ne tikai bieži uzsmaida, bet arī izrāda sīkas laipnības - kaut vai pastumj uz priekšu uz slīdlentes esošās preces, lai būtu vairāk vietas manējām un tādā garā.