Šodien komūnā pajautā es prasīju, lai man iesaka sulu spiedi līdz 40 Ls un man tēvišķi ieteica pakrāt vēl, lai varu atļauties ko jēdzīgu. Pieņemu, ka jēdzīgs latviešiem skaitās kaut kas, par ko nevērīgi izmest "ak, tas jau bija dārgs, nu tur, 150 latus tā sulu spiede maksāja, bet nu ļoti kvalitatīva" un kaut kas, ko varēs atstāt mantojumos neskaitāmām paaudzēm.
Paskatījos savos iekrājumos un mēģināju atrast atbilstošu sulu spiedi savam budžetam un diemžēl tā arī neko tik pietiekami dārgu, par ko nevērīgi izmest "maksāja X, bet toties no burkāniem tiek atsevišķi atdalīti brīvie radikāļi un bozoni un veselībai taču nevajag žēlot" neatradu. Gan jau varētu pat kādu nelielu rūpniecisko iekārtu nopirkt, bet tādu, kuru turēt virtuvē un kura nebūtu aplīmēta ar svarovski kristāliem vērtības celšanai (kristālu zīmējums būtu hello kitty un angry birds dejo tango), tomēr neatradu. Laikam nevajadzēja tik daudz krāt.
Bet nu jā, tas tā. Smīns par kompleksainajiem latviešiem, kuri, kā izskatās, uzskata, ka cilvēkiem vajadzētu kaunēties par to, ka šie grib nopirkt kaut ko lētu un nemūžīgu.