Vakariņas arī bija ļoti jaukas - iepazināmies ar vienu beibi no Austrālijas, kura vazājas apkārt pa Europu un couchsurfing programmas ietvaros nakšņos pie mums; aizvedām viņu ieēst picu "Rossini" un tad - uz tās pašas ielas 100 metrus tālāk, aizgājām uz pudeli sarkanvīna. Tas Otello man tiešām patīk - skaisti un mājīgi.
Vispār, itāļu restorāni Rīgā - Da Sergio, Rossini un Otello - es teiktu, ka citiem ir diezgan jāiespringst, lai tiktu viņiem līdzi atmosfēras ziņā. Padārgi, bet var jau izvēlēties arī picu vai kādus salātus un vīnu.
Un kā vienmēr - ļoti maz dzirdama latviešu valoda, krievu gan - gandrīz vai pie katra galdiņa. Visi tādi žaketēs un zilos polo džemperos un sievietes ar nedaudz ieskruļļotiem matiem.
Kur ir latvieši? Mājās pie savām pannām un seriāliem? Vai restorānos, par kuriem man nekas nav zināms? Izņemot Agnesi Kleinu, kura bija ieradusies "Rossini", lai tvītotu no sava baltā telefona tā vietā, lai runātu ar savu galdabiedru. Un, protams, mugurā viņai bija kaut kas vintāžisks, of kõs.