Uff, tikko atbraucu no Tīnūžu trases. Riktīgi smilšaina un daudz pampaku.
Tagad var dziedāt: "Man nogura rokas, man nogura viss, viss, viss!"
Tāda smilšu jūra. Bet nu beigās toties viens parādīja gaisā paceltu īkšķi. Bet tādu atzinību var dabūt vai nu tad, ja esi baigi krutais braucējs vai arī tad, ja esi vienīgā beibe trasē :)
Bet nu tomēr - lepnums ir, jo tur tomēr jāspēj to moci valdīt un uz acīm neparaut un galvenais - neaizmirst dot ručkā, lai tas zirgs velk tām visām smiltīm pāri.
Un tagad, dāmas un kuņģi, stūrēšu ka uz virtuvi, jo vistas zupa pati netaisīsies. Vot kur ir jaukās melnās kalpones, kad viņas vajag, ne.