Ikdienas mazās cīņas.
Pirms kāda laika prasīju cibā ieteikt drukas kantori, kas varētu kvalitatīvi izgatavot vizītkartes, roll-ups un citu tādu stafu. Jo es negribēju pasūtīt ārzemēs no globālā partnera, bet no vietējā. Lētāk, ērtāk un kāda huja pēc ārzemniekiem darbu dot.
Bet es kārtējo reizi vīlos.
Jau pašā sākumā bija problēmas. Pozitīvi bija tas, ka tās tika novērstas, bet nu viena no kļūdām bija tik tizla, ka es nezinu, kā to var dabūt gatavu.
Tagad paziņoju šiem par problēmu ar vizītkartēm, jo ja tās ir vairākas kopā un starp tām rodas berze, vienas vizītkartes krāsainā mugurpuse sasmērē otras vizītkartes priekšpusi. Uz to man atbildēja, ka pārāk ilgi ticis klusēts un viss kolektīvs ir kolektīvi sašutuši. Un ka tas neesot vispār iespējams (es laikam to izdomāju un meloju).
Mēn, ok, runa nav par ļimoniem - mēs neko daudz neesam zaudējuši un viņi ieguvuši, bet sajūta tomēr riebīga.

Tas pats ir ar vienu biļešu/viesnīcas rezervēšanas kantori. To ko viņi izdara dienas laikā, es to izdaru 10 minūtēs, jo labāk daru pati, nekā ciešu no tā, ka kolēģi sūdzas par sliktu apkalpošanu/kvalitāti.

Besī ārā tāda stulba cimperlība - ja esi kļūdījies attiecībā uz savu klientu, tad nebrauc viņam par to augumā.

Ai, dirsā visus tos LV uzņēmumus, nosprādziet badā & uzrakstiet par to delfu komentāros.

P.S. Visus tos, kuri nejēdz strādāt ar klientu. Jo ir tādi, kuri ir ļoti labi piegādātāji un ja man zvana viņu konkurenti un piedāvā zemākas cenas, es pie viņiem neeju, jo esmu lojāla pret tiem, kuri izpilda labi savas saistības. Un pat ja izdomātu piegādātāju mainīt tiešām daudz lielākas izdevības dēļ, tad par to informētu esošo, lai dotu tam iespēju noturēties savā pozīcijā.
So. Neviens man neteiks, ka man kā klientam nav taisnība. Jo man ir. Un pat ja man nav, man tik un tā ir! :P