Pēdējos gados ļoti reti pērku romānus, jo īsti nesanāk atrast ko tādu, kas aizķertu. Taču vakardien man paveicās - neskatoties uz to, ka grāmata ir koši tumši rozā krāsā un nosaukums ir L. Ečevarijas "Mīla, ziņkāre, prozaks un šaubas", taču teksts ir ironiski smieklīgs un raits un lasot nejūties neveikli - t.i., nejūti, ka rakstnieces vārdu krājums būtu ievērojami mazāks nekā tavējais. Respektīvi, tāda megakvalitatīva lubene. Bet es pieņemu, ka tur varētu būt šādas tādas noderīgas lietas minētas, jo galvenā varone ir reāliste nevis sieviete.