Sēdējām Ostas skatos pie ļoti laba galdiņa - nevis tur, kur tā plastmasas telts, bet ārā, ietinušies pledos ar skatu uz jahtām piestātnē un vecajām industriālajām būvēm otrā krastā. Viena no tām izskatās tāda veclaicīgāka un patiesi skaists bija tas brīdis, kad rietošā saule iespīdēja stiklos - likās, ka tās noliktavas vietā ir uzradusies pils, kuras zālēs pēkšņi iedegtas spožas, lielas lustras, tā tie logi mirdzēja.