o, tā ir?
es parasti nesveicinos tāpēc, ka vienkārši nepamanu, un tā gadās samērā bieži, bet tie, kas mani pazīst, jau zina, ka tā mēdz būt.

es patiešām bieži nepamanu cilvēkus, pat virsū skatoties. it kā virsū. bet savās domās. tā ka, ja šitas kādreiz gadās ar mani, tad nevis māj ar galvu, bet dod duncku ribās.

tāpēc, ka ejot pa ielu viņi izskatās labāk, nekā tad, kad muti atver. vismaz paši tā domā.

jā, es arī pārsvarā tajos gadījumos, kad nesveicinu, vienkārši neesmu pamanījusi, jo pa ielu eju kā sapņains kamielis, citējot Remarku. un vēl es sliktās redzes dēļ cilvēkus identificēju ne pēc sejas, ko, lielākā attālumā bieži vien neredzu, bet pēc citām grūti paskaidrojamām pazīmēm, tādēļ var gadīties - ja paziņa ir saģērbies neierastāk vai krasi nomianījis matu krāsu vai frizūru, es varu arī nejusties pietiekami droša, ka tas ir tas cilvēks, lai sveicinātu.

(Reply to this) (Thread)

ah, man ir tāpat. Es parasti neredzu cilvēkus, bet tam klāt arī nāk sliktā redze, un tad es šaubos par katru, kas liekas pazīstams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ar redzi tāpat + vēl slikta dzirde un cilvēki domā, ka esmu augstprātīgs, kaugan tikai vājas maņas un nosliece uz fantazēšanu

(Reply to this) (Parent)

Es neatceros Tavu seju. Nopietni.

(Reply to this) (Thread)

bet, kad atnāc ciemos tad runā arī ar mani

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Acīmredzot (lol), runāju, bet neskatos. Toties atšķirībā no daudziem cilvēkiem, kuriem es seju atminu, Tev atminu vārdu :)

(Reply to this) (Parent)

kamon, ar šitām brillēm tevi miesīgā māte neatpazītu

bet man jāatzīst, ka es citreiz izliekos ka neredzu cilvēkus, par kuriem es zinu, ka sveicinājumam sekos garlaicīga saruna

(Reply to this) (Thread)

jāpasveicina un tad jābēg:)

(Reply to this) (Parent)