| kino | 29. Maijs 2013 @ 12:22 |
|---|
Pirmsvēlēšanu laika kino...tapis pirms trīs gadiem, bet tagad var labi novērtēt, ka "Tagadne ir pagātnes nākotne". Filma youtube kinozālē būs skatāma nedēļu. http://www.youtube.com/watch?v=6qRHqlIWrIo
Droši var padod tālāk. :)
Tiem, ka nezina - stāsts par četriem jauniem cilvēkiem atlaistās desmitās Saeimas tapšanas laikā. Fonā visi mēs jeb Latvija un tās vēlētāji. Skumji, smieklīgi un...nemainīgi. |
Vakar pēcpusdienā sēdēju baisās un necaurredzamās krusas vētrā. Turklāt nejauši atvēru mašīnas augšējo lūku un tā gāzās pār manu galvu smaga un auksta.
Vakar vakarā atklājām peldēšanas sezonu. Peldējām ilgi un laimīgi. Bērns šļakstījās un ķēra kurkuļus.
Šodienu sākām ar atgriešanos peldvietā. Pirms mums bija ieradusies tikai cekulainā pīle. Un retas lietus piles.
Plānoju iet ceriņos. |
|
Jaunā LTV valde patiešām ir spējīgāka par Kotu. Ko viņš neizdarīja ar 100 gr kultūras pirms četriem gadiem, to šie izdara ātri un veikli. |
| saņēmu šādu epastu, cik pamatots ir uztraukums? | 15. Maijs 2013 @ 10:08 |
|---|
"Tev NEBŪS sēt" jeb Brisele balso par Monsanto diktatūru
VIŅI tomēr mūs GRIB paverdzināt. VIŅIEM tomēr skauž, ja kāds uzdrošinās savu tupeni izaudzēt, savu savu bieti apēst UN par to nemaksāt globālam biznesam. VIŅI turpina bīdīt likumu, kas aizliegs jebkādu nereģistrētu sēklu apmaiņu, audzēšanu, par tirdzniecību nemaz nerunājot.
6.maijā Eiropas Komisāri (ieskaitot mūsu Piebalgu) nobalsoja PAR sēklu direktīvas (Plant Reproductive Material Law) tālāku virzību uz Eiropas padomi. Nevalstisko organizāciju organizētā sēklu kampaņa tagad turpina vērsties pie Eiropas Padomes, turpina cerēt uz saprātu un taisnību.
Uz MŪSU atbalstu.
(http://www.seed-sovereignty.org/EN/) Šajā lapā nu ir arī petīcija latviešu valodā (la rādītos fonti pareizi, vajag atverot lapu vaļā, ar peli uzbraukt augšējā izvēlnē internetpārlūkam uz SKATS vai VIEW un Sameklēt RAKSTZĪMJU KODĒJUMS - nomainīt to uz UTF-8).
Dariet to vēlreiz un aiciniet savus draugus, radus parakstīt šo petīciju. Tas ir vieglākais, ko varam darīt. Un vajag darīt TAGAD, jo pēc šāda dokumenta pieņemšanas sāksies process, kas var neatgriezeniski iznīcināt ārkārtīgi daudz ko.
Vai varat iedomāties zemnieku, kuram pirms ražas pārdošanas jāuzrāda sēklas iegādes sertifikāts (protams no kādas lielās korporācijas, kura ir spējusi savus PATENTĒTOS !!!! kviešus noreģistrēt). Un nebūs te nekāda - "sēšu pagājušogad izaugušo sēklu"!!! Un nebūs nekāda - "kartupeļus savus atlasīšu sēklai"!!!
(šāda sistēma šobrīd eksistē ARĪ LATVIJĀ šķiedras un eļļas kaņepju audzēšanas jomā ).
Vai varat iedomāties augu auzsardzības dienesta speciālistus policistu pavadībā patrulējam pa zemnieku un piemājas audzētāju dārzeņu laukiem, pārbaudot, vai burkāni un bietes, kāposti, tomāti un ķirbji aug no "pirktajām sēklām", neatbilstības gadījumā iznīcinot stādījumus??? (tāda prakse JAU ir mūsu paraugvalstī - ASV)
Vai varat iedomāties sevi slepeni ejam uz slepenu krūmāja vidū ietaisītu dārzeņu lauciņu, lai saviem bērniem iedotu veselīgu burkānu? (ASV JAU ir pieņēmuši likumu, ar kuru pašiem audzēt pārtiku (nesertificētu, nereģistrētu...) ir aizliegts "vasalības risku novēršanas nolūkos"...
JA jums turpina LIKTIES, ka "tā jau var notikt tikai amerikā", tad padomājiet vēlreiz. Par sēklām ARĪ visi domājām, ka "tā jau nu nebūs, ka visu aizliegs"...
Esam aktīvi. Šoreiz pamēģinam saprast, ka pilsētnieki neizdzīvos, ja lauki tiks nožņaugti. Palīdzam paši sev. Pievienojamies saprātīgākajai eiropiešu daļai. |
| Gauja | 8. Maijs 2013 @ 09:31 |
|---|
|
No rīta aizriteņoju Mari uz bērnu dārzu un tad izlaidu slaidu loku gar Gaujas krastiem pavasari klausīties. Lūk, šādu rītu dēļ ir vērts pamest lielpilspētu (smiekls). Pie kazu krācēm plūdu sanestie milzkoki grēdu grēdās, bet tiem apkārt sīki zaļumi dodas plašumā, krasti staigni, bet tas jau nekas, lai iebāztu ķepiņu ūdenī un nodomātu, ka rīt ir jābrauc peldēt. Ja vēl prastu atšķirt visu to ķivuļu čivuļu balsis, būtu lepna un svarīga. Bet tagad tikai iedzindzināju riteņa zvanu un mazu gabaliņu pabraucu plivinot rokas. Nu labi, labi, neko jau neplivināju, tik vilku gaisu plaušās līdz papēžiem un liku sev justies dzīvai. |
| Daugava | 3. Apr 2013 @ 12:06 |
|---|
Gribēju jau pati uzrakstīt par Daugavu, lai atbildētu uz dažiem jautājumie, kas te starp draugiem parādījušies, bet Meikšāns jau to ir izdarījis. Es piekrītu viņa viedoklim.
http://kroders.lv/kapec-man-patika-„daugava”/ |
| kino obligāti | 9. Mar 2013 @ 12:18 |
|---|
http://www.youtube.com/watch?v=ZF7i2n5NXLo
noskatieties šo. brīnums.
noraudājos pamatīgi. raudāt filmas laikā gan vispār nav nekāds brīnums, bet es turpināju arī vēlāk spilvenā. par skaistumumu un spēku un fantāziju un dzeju un dabu un tā mazā meitene ir ģeniāla. |
|
Šis bija laimības rīts. Gāju ilgi. Iedevu acīm redzēt jūru. Tad pagriezu seju pret sauli un skatījos krāsu rimbuļus aiz plakstiem, kamēr viļņi paijāja ausis. Tad bakstīju degunu pūpolos un priecājos kādi viņi gudri, ka saplaukst ar kažokiem mugurās. Sniegs visapkārt. Baltums bez pēdām, gluds, tāds, ka mēle prasās nolaizīt. Sirds virpuļo. |
|
No rītiem, kad esi ieplānojis strādāt un koncentrēties steidzamo darbu darīšanai, NEKAD nevajag lasīt ziņas. Īpaši tad, ja tās ir ziņas par ŽJG sasniegumiem kultūrā. |
| svešas naudas skaitīšana | 13. Feb 2013 @ 22:13 |
|---|
Klau, es nezinu, cik precīzas ir šīs ziņas http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=372763%3Avkkf-prn-vislielko-summu-novirzjis-kamermzikas-festivlam&Itemid=201
un negribu ari izklausīties aizdomīga un sīkumaina, bet šie cipari uz kopējā VKKF piešķīrumu fona man liekas dīvaini -
30 000 latu no mērķziedojumiem ticis SIA "ART Forte" festivāla "Zelta maska" Latvijā programmai,
26 356 lati - "ART Forte" Sanktpēterburgas Marijas teātra simfoniskā orķestra koncertam Dzintara koncertzālē 12.jūnijā 2012.gadā.
Cik daudz naudas salīdzinoši ir piešķirts Latvijas mākslinieku viesizrādēm ārvalstīs? Cik maksāja / maksā biļetes uz Zelta maskas izrādēm un to pašu koncertu? Un kāpēc ART Forte, kuru mājas lapā nav informācijas latviešu valodā, saņem lielāku valsts dotāciju kā viena Latvijas reģiona kultūras programma?
Un skaidrs, ka ir vajadzīgas gan viesizrādes, gan filmas, gan koncerti arī no Krievijas, bet...es nezinu, kaut kas man piešķirto summu proporcijās liekas ?netaisnīgs? |
Valmierā sastrēgumi esot pulkst. piecos, kad visi beidz darbu un dodas mājās. Es gan vēl neesmu redzējusi, jo visādu Rīgas projektu dēļ pēdējās divas nedēļas vai nu sēžu birojā līdz desmitiem vakarā vai bizoju pa galvaspilsētu.
Tomēr šo pēcpusdien izskatās, ka man būs pirmais mierīgais mazpilsētas vakars ar vīna glāzi plkst. 5. 10, protams, ja tie sastrēgumi neaizkavēs līdz 5.15.
ak jā. un mājās internetu neievilkām. lai ir uz pasaule vismaz viena vieta tikai ēdienam un seksam. (redzēs, cik ilgi mēs šito izturēsim :))) |
| lasu "kad gos smei" | 31. Jan 2013 @ 09:49 |
|---|
Pavasaros
zem zem
skan tik jokains balss,
mimmic grib raktes louka.
Mimmiš lien
zem sīpolpuķ
dobs un
izdzen tulps āra
rīt dzeltena gaisma.
Katram mimmišam sou puķ,
katram puķem sous mimmic.
Kad pumpur i vaļa,
viņč uzrodas tik rosiks un smuks,
vienalg, ko tu papras,
mimmic izdar.
Mimmišam vel i jāpagaid.
Kad viņč nāks,
pirctaša būs narciss,
būs lakac, vīkšķs,
kriksic zaļo ziep,
pircdviels,
viens miezic un korķtaisamais.
Kapec tas iet tik ilg?
Narciss vilcinas tapec,
ka baidas, vai vispār tiks louka,
kad tiks,
piepildis, ko solijs.
Heli Lāksonena Guntara Godiņa atdzejojumā
UPD
Man patīk, ka tik vienkārši un mani netraucē valoda (pamēģiniet to izlasīt t.s. literāri) un pats galvenais - man ir sajūta, ka tas nav stils, bet darbs, kurā neviens neizliekas, bet dauzās un ir nopietns un smejās . Es neesmu redzējusi ne cepurītes, ne lasījusi komentārus, es tikai paņēmu grāmatu agrā rītā un sapriecājos. Bez aizdomām pret pasauli un cilvēkiem, kas tajā. Tas nu tā - komentārs no provinces.;) |
|
dzeru alu pustukšā dzīvoklī. skatos uz egli un tumši zaļo sienu. :) te tik daudz kas ir bijis - mīlestības, šķiršanās, asaras, smiekli. BĒRNS PIEDZIMIS. tepat. uz šīs grīdas. smaidu. jā. būs labi. arī tur. istabās ar baltajām sienām. virtuve kā vienmēr būs psiha. |
Visa māja kastēs, pusizjauktās mēbelēs, neiesaiņotu lietu kaudzēs un čupās. Tam visam pa vidu četrmetrīga egle ar baltajiem būvgružu maisiem zem tās, kur grāmatas un putekļi. Šķaudu. Atrodu visādas vecas pierakstu klades un plānotājus desmitgadīgus. Žēl mest ārā, jo tur var izlasīt brīnumu lietas.
Rīt pirmā pārcelšanās kārta . Pēc nedēļas otrā. Un no 15.01. vairs nemeklējiet manus logus Rīgā.
Bet pats jocīgākais, ko pēkšņi sapratu, ka tieši logi ir tie, kurus gribētos paņemt līdzi. Jo tos tētis laboja un restaurēja un ... tie ir vienīgā lieta, ko viņš tieši man ir taisījis. |
|
2. janvārī mani vienmēr pārsteidz sajūta, ka viss turpinās tieši tāpat kā bijis. Tajā nozīmē, ka nav atnācis nekāds "jaunais" gads, bet ir tas pats vecais tikai ar citu kārtas skaitli. |
|
Lai jums jūra, piens un mīlestība! |
Mare šodien no rīta paskatījās uz mani un teica - "Domāju, ka mums vajadzētu samainīties galvām, tad tev būtu maza, bet man liela."
Vakar ar savu lielo galvu sapratu, ka man patiešām patiešām nepatīk cirks parastais.
Pirmkārt, troksnis.
Otrkārt, tie ziloņi, kuru kaku kalni rotā Laras dārzu, arēnā izskatījās pēc plikiem veciem cilvēkiem. It sevišķi, kad viņiem bija jāsēž uz podestiem, paceļot priekšējās kājas. Tad no muguras viņu figūras ar noļukušajiem sāniem, krunkaino ādu, uzkumpušajām mugurām līdzinājās vecām sievām un vīriem slimnīcu gultās.
Treškārt, es nesaprotu, kāpēc ir jāaplaudē un jākliedz brīžos, kad ar sišanas palīdzību lauva tiek piespiests apmest kūleni. u.t.t. u.t.jpr. |
Šorīt atklāju, ka manu dienu skaņu celiņā trūkst divas taktis divu dienu garumā. Rezultātā atradu stresu un dusmas.
Vakardienas dzejmūzikas pasākums bija lielisks, cik nu paspēju redzēt!
Paldies visiem! |
|
TĀ. Izrādās, ka vakar ir bijis Cibas pasākums. :) Kurā es biju un nezināju, ka tas ir Cibas pasākums. Pabrīnījos par iespējami pazīstamo seju daudzumu un pakautrējos pasveicināt, jo ja nu kļūdos. JIM filma bija laba. |
Vakar iebraucot Helsinkos, biju riktīgi pārsteigta. Manā atmiņā šī pilsēta bija palikusi neglīta un drūma. Izrādās, ka ir mazliet savadāk. Tā ir drūma un sasodīti skaista. Vai varbūt pat ne skaista, bet .... es pat nezinu. Mīļa?
Šovakar sēdējām un ēdām turku ieskrietuvē ar milzīgu vakarēdiena reprodukciju vēl milzīgākā "zelta" rāmī pie sienas. Bet zem tās pieci viegli iereibuši krievi sprieda par sievietēm. Ne jau tā sīki, bet "filozofiski". Nekad nebiju redzējusi večus tā runājam par "lietu"....es pat nezinu. Mīļi? |
| Tāda bilde plkst. 11:05 uz Brīvības un Elizabetes stūra | 12. Okt 2012 @ 11:18 |
|---|
Rudens saule bliež slapjajā asfaltā tā, ka cilvēkiem acis šauras, šauras - redzēt var tikai gaismu. Pareizticīgo katedrāle to apskaņo
ar gavilējošām zvanu skaņām un,lai bilde būtu vēl banālāka - kā melns siluets dievs aizbrauc ratiņkrēslā.
Debesis zilas. |
septiņos no rīta gāju meklēt jūru. apmaldījos ostā. neatradu. tikai gar ceļamkrāniem un ogļu kaudzēm, netīriem kuģu sāniem, tāliem jahtu mastiem pa spraugu redzēju kaut ko pelēcīgu mirdzam. mazu tādu pleķi, jūras deķa ielāpu.
viesnīcas istabā par kuru jau samaksāts, aiz atvērtā loga saules apspīdēta balta siena ar dakstiņu jumtu. otrā pusē klaigā iedomātas kaijas.
apguļos, skatos griestos.
seja atkūst.
man vēl ir laiks. |
| mazpilsētas | 13. Sep 2012 @ 21:04 |
|---|
|
Horsena atrodas 2,5 stundu braucienā ar vilcienu no Kopnehāgenas. Pusseptieņos vakarā uz galvenās ielās atrodas pieci cilvēki mani, ar vakariņām maisā, ieskaitot. Bet aiz viesnīcas loga atbraucis mazītiņš teātris, kas ievietojies melni elegantā un mistiskā mašīnas piekabē, izritinājis sarkanu paklāju un gatavojas skatītājiem. Rīt te sākas Dānijas lielākais teātra festivāls jauniem cilvēkiem un man ir sajūta, ka būs priecīgi. |
|
Izdomāju uzrakstīt, no kā es baidos. Tiku līdz bailēm Nr.2, sabijos un izdzēsu. Arī pirmās. Pārējās turpina par mani smieties. |
Šodien visu dienu skatījos filmas. "Panku sindroms", "Vēstnieks" un "Gnarrs" atgrieza ticību tam, ka joprojām ir pasaulē nerri, kas spēlē lielas lomas lielās spēlēs un ne tikai spēlē, bet spēj tās arī ietekmēt.
Reikjavikas mēra Gnarra feisbuka lapai ir lielisks lielais banneris https://www.facebook.com/pages/J%C3%B3n-Gnarr/244993732224805 |
| dzīvošana Valmierā | 4. Sep 2012 @ 22:15 |
|---|
Šodien Mare devās izlūkot bērnudārzu. Pastāvēja piecas minūtes man blakus, kamēr runāju ar vadītāju, tad paprasīja, vai drīkst iet spēlēties un pazuda. Kad meklējām rokā - sēdēja kopā ar pirmās un otrās klases skolniekiem (bērnu dārzs tur kopā ar skoliņu) un ļoti apmierināta mācijās. Kad teicu, ka jābrauc prom, sacēla skandālu, uzrīkoja drāmu un pielietojusi asaru spēku, panāca savu - mēs aizbraucām, viņa palika. :) Vārdu sakot, bērnudārzu atradām. Problēma tikai tā, ka Valmierā.
Tagad jāatrod arī, kur dzīvot, bet publiskais piedāvājums maigi sakot, ļoti neinteresants.
Tātad mīļie, ja nu jums kādi draugi, paziņas, radi domā izīrēt vai pārdot dzīvokļus (pirmskara vai staļina laika, 3 + istabas) vai mājas Valmierā, lūdzu dodiet ziņu krista@nomadi.lv |
pirms divdesmit viena gada un divām stundām piedzima mana pirmā meita. neticami un skaisti. es tajā vakarā dzēru ananasu sulu pirktu īpašajā veikalā, kurā varēja iepirkties maksājot ar ... nu re...aizmirsu, kā viņus sauca. ne jau taloni un vaučeri arī ne...kuponi?...nē, nē... nu...nav svarīgi.
arī šovakar ananāsu sula un vakara saule par godu bērnam, kurš ieradās un teica: "labdien, mani sauc Laila"
man bija tieši tikpat gadu, cik bērnam paliek šodien.
varbūt tomēr jāiedzer arī šampanietis? :)
P.S. paskaitīju...un saskaitīju kļūdu. biju gadu jaunāka. Tātad noteikti tas šampanietis par godu bērnam, kas devies pasaulē, un ir laimīgs. :) |
|
Autobusā Liepāja - Rīga apraudājos lasot Tīrona rakstu par Merelinu. |
divas nedēļas brīva laika un gandrīz nekādu plānu
brīnumains stāvoklis
vienīgi gribas šitādu laivu braucienu, kādu Skuka bij ielikusi FB http://artnet.tumblr.com/post/26830872326/seattle-tubing-society-burt-glinns
tas tad arī viss, mīļais CD
P.S. Te vēl http://www.magnumphotos.com/Catalogue/Burt-Glinn/1953/USA-The-Seattle-Tubing-Society-NN138428.html |
15. jūlijs
pabeidzu rakstīt promocijas darba tēmas pieteikumu.
smeldz kreisais plecs.
paskatos iesniegšanas noteikumus - izrādās neesmu pamanījusi, ka burtu lielumam jābūt 14 p. tagad man ir astoņas lpp. it kā lieka teksta. un ko, lai ar to iesāk? |
| sapnis pirms stāšanās doktorantūrā | 10. Jul 2012 @ 10:59 |
|---|
šodien sapnī biju pie daktera. viņš saka, ka man pierē vēzis un dzīvot atlicis 2 nedēļas. tad es eju pie Mares, kurai pirmā diena bērnudārzā, un nožēloju visas dienas, kuras neesmu bijusi kopā ar viņu, un domāju, ka ja man ir palikušas 2 nedēļas, tad es šajā laikā disertāciju nerakstīšu. Mare bērnudārzā bija priecīga - mēģināja uzvilkt cimdus kā zeķes un smējās. es piezvanīju Eihem un saku, ka man atlicis dzīvot 2 nedēļas. viņs teica, ka uzcepšot man picu.
pamodos ar apziņu, ka mirstu, un jautājumu, vai tiešām doktorantūra ir labākais veids, kā pavadīt atlikušo laiku. |
vakar biju bērnīgā privātā festivālā, kur lielākā daļa to, kam bērni, bija atbraukuši kopā ar viņiem. tas rada īpašu noskaņu, kuru laikam sauc par mieru. izskatās, ka mēs esam paaudze, kurai vairs īsti nav nepieciešamības trakot. mūsu bērnības sāpes aizmirsušās un arī tad, kad liktenis pēkšņi izspēlē kādu no saviem melnajiem jociņiem, pēkšņi sametot virsū pagātnes drupačas, tu vari kopā ar viņu ieķiķināt un iet spēlēt bumbu ar sīčiem.
vienīgi ap vieniem naktī, kad sāka spēlēt Latvijas Gāze, teltīs atskanēja brālīga raudāšana, kas gan pēc pirmajām minūtēm pārgāja - paaudzes, kas jau iztrakojusies, bērni pieņēma, ka tagad biki jāpaguļ arī pie basiem.
p.s. protams, ka nebija tā, ka neviens tur netrakoja. mūsu paaudzei ir arī lielie bērni, kas godīgi pārņem stafeti.
p.p.s. braukt uz festivālu ar trīs un divdesmitvienu gadu vecām meitām ir jautri. |
|
šorīt 6.15 redzēju sauli rasas pilienā. man liekas, ka tas bija samersets moems, kurš bērnībā šos trīs vārdus iedēstīja man uz mēles. viņi tur dīga kādus 30 gadus vai mazliet vairāk un tieši šodien es viņus ieraudzīju. tagad vakarā satiku sen neredzētu draugu un piecu minūšu laikā izdomājām kā beidzot realizēt kādu sapni, kas vismaz man nāk no bērnības. saule rasas pilienā. |
|
pacelsim glāzi pieneņu vīna, rekur viņš aizlido kā baltas pūkas |
| kadrs, kuru nenofilmēju | 1. Jun 2012 @ 19:40 |
|---|
parks Belevillā
tālajā plānā četras ķīnietes vingro ar lieliem sarkaniem vēdekļiem
vidējā plānā trīs arābietes ar bērniem invalīdiem pūš milzu ziepju burbuļus
priekšplānā francūzis fotografē savu dēlēnu, kurš veikli spārda futbolbumbu |
Otrā nedēļa Parīzē.
Šorīt 15 minūšu laikā redzēju 3 cilvēkus ar 1 aci. Nevaru saprast, vai tā ir zīme, ka man uz kaut ko ir jāpiever acis, vai arī beidzot jāatver abas. |
Čau! Palīdzēsiet atcerēties, kādi mums ir bijuši pēdējos gados modes vārdiņi a la "radošums".
UPD. PALDIES! |
|
Vakar netālu no Katlakalna baznīcas Daugavas peldētavā kāds sirms vīrs mēģināja noslīcināt grūsnu kaķeni. Meta no stāvā krasta maisu, bet līdz ūdenim neaizmeta. Tad ieraudzīja mani ar Mari un aizgāja. No sākuma es sadusmojos par ķēmu, kas piesārņo krastu, tad tas maiss sāka kustēties. Brālis viņu atgrieza un tur galīgi nočurājusies uz akmeņiem tupēja pūkaina un apaļa kaķene, kas izlēkusi no maisa aizskrēja uz tām pašām mājām, kurās iegāja sirmais vīrs. Vārdu sakot izglābām kaķi uz kādu brīdi. Piezvanīju pašvaldības policijai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, bet tur atbildēja ļoti neatsaucīgi un 2 stundu laikā tā arī neatbrauca. |
| Bērnu lietas vecas grezeles vērojumos | 23. Apr 2012 @ 11:05 |
|---|
Pirms dažām dienām ar Mari Grīziņkalna spēļu laukumā satikām divus viņas vienaudžus. Viens jaunais Latvijas pilsonis grūstijās un izpildijās labāko riebekļu tradīcijās, bet ticis līdz slidkalniņam skaļi paziņoja: "Es tagad visus bērnus nogalināšu". Mamma klusiņām bilda, ka visus gan nevajagot. Tad jaunais sērijveida slepkava pagriezās un pagrūda aiz muguras stāvošo otru divgadīgo Latvijas pilsoni. Tas sazvārojās un uzkrita virsū Marei, nu tur neliela ņemšanās, kamēr viņa mamma savu puiku atbalstot, saka: "A nu Vaņa, vstaņ i vrež!". Vaņa paklausa mammu, ceļas kājās un bliež arī. Mamma saka: "Molodjec!" Killeris no blieziena gar zemi. Mare blisina acis. Vaņa atvēzējas, bet mamma metas starpā:"Vaņa, eta že djevuška, djevuškam ņeļzja bitj!". Vaņa nolaiž dūri. Mamma saka:"Molodjec!". Nu i na etom sposibo!
Es, protams, zinu, ka bērni ir nežēlīgi un kaujas briesmīgi u.t.t, bet nu tāds aukstasinīgs - "es visus nogalināšu" divu gadu vecumā, mani tomēr mazliet šokēja un tas acu skatiens, kurā nebija nekas no bērna nevainības, arī. Un līdzās tas "Vstaņ i vrež" tikumiskais imperatīvs arī nemaz nelikās kā glābiņš. Lieki piebilst, ka mammu starpā sākas tāds neliels starpnacionāls konfliktiņš.
Bet aizvakar gadījāmies dzīvoklī ar kebeltelevīziju un vairākiem bērnu raidījumu kanāliem. Sauciet mani par vecu grezeli, bet ja sīkie tās šausmu filmas patiešām skatās katru dienu, tad es neticu, ka šajā pasaulē ir iespējams kaut kas labs. |
Vakar biju uz Voiceku. Patika tikai pēdējā aina. Ja visa izrāde būtu tādā - nosacīta, bet emocionāla, būtu lieliski. Vispār tā pēdējā aina varēja būt arī visa izrāde. Cilvēks, kuram pārvelk strīpu. Un viss. Man pietiktu, bet visa tā ņemšanās ap sīkumiem, lelle ratiņos, rozes pārnēsājamās, sociālā un mākslas kritika. Ai. Un, ja Mirušajās dvēselēs pārsteidza aktieru ansamblis, tad šoreiz bija sajūta, ka visi maldās savās trajektorijās īsti nesaprotot, kāda tad ir izrādes trajektorija.
Un kāpēc tā izrāde ir jāspēlē Nacteātra zeltītajā inetrjerā? Rīgā taču var izvēlēties urbānas vides pēc patikas un darboties tur. Iespējams, ka tad tā iegūtu kaut mazliet patiesīguma. Ja spēlētu viņu mazā mazā istabiņā milzīgas noliktavas vidū.
Vārdu sakot, man pēc izrādes palika tāda melīga un vecišķa teātra sajūta. |
Oņegins mani neaizkustināja. Tehniski precīzs un saštukots darbs. Starpbrīdī Katrīna teica, ka izrāde esot kā labs RL raksts. Ar izklaidējoši izglītojošu publicistiku izrādē patiešām viss kārtībā. Man pietrūka dzejas. Ne jau tekstā un struktūrā, bet aktierdarbos. Režijā. Nevis precīzuma, bet viegluma un spontanitātes, negaidītības pietrūka. Vislabāk man patika Krasta Ļenskis. Varbūt tāpēc,ka vismazāk vai nemanāmāk darbojās formā.
Un kopējais "mesidžs"? Jūtas mūs pārvērš par dzīvniekiem? Prāts par ākstiem? |
|
te kāds nesen ieminējās, ka Dienas kultūras balvas žūrijā nav cilvēku, kas būtu autoritātes. manuprāt,šī gada Lielais Kristaps ir pārspējis visu. šajā kontekstā. |
|
visvairāk es tagad priecājos par Kaspara Funta twitera ierakstiem. piemēram, par krauķu kolonijas atgriešanos Esplanādē. un ir tā, kā Marta rakstījā Satori (kura jaunais darba stils ir dzīvīgi labs)..."izdzīvojām". kalendāra laime - zināt, ka pēc marta ir aprīlis. |
| dusmas | 28. Feb 2012 @ 18:10 |
|---|
Labi
es zinu - mēs visi esam veseli un, lai nopelnītu maizi, man nevajadzēs iet uz ielas, tātad viss "pa lielam" ir labi, bet šodien uzzinot, ka valsts ierēdņu neloģiskā burtpaklausība (es teiku,ka nesapratne par to, ko viņi paši ir sarakstījuši), man ne tikai atņēma plānoto iztikas minimumu nākamajiem 3 mēnešiem, bet arī reāli apdraud darbu pie filmas, kas ir sākts un, kuras pirmā posma filmēšanu nepieciešams pabeigt šajā mēnesī,jo pēc tam to vairs nebūs iespējams izdarīt, es esmu gatava raudāt skaļi un vēl skaļāk, ēst zemi, kaisīt pelnus uz galvas, emigrēt uz Austrāliju (lai tikai tālāk no Latvijas) un veiks citas man neraksturīgas darbības.
Paskaidrojumam - iesniedzām VKKF 2 projektus 2 nozarēs. Teātra nozarē projektu "Filmas xxx scenārija izstrāde", Filmu nozarē "Filmas xxx ražošanas 1. posms". Kā jau nolikumā prasīts katram no projektiem tika rakstīti savi pamatojumi, mērķi, darba plāni, budžets u.t.t + filma jau bija saņēmusi līdzfinansējumuno KKC, kas ir kvalitātes apliecinājums.
Šodien uzzināju, ka projekti nemaz līdz ekspertu komisijām nav tikuši, jo kādam VKKF ierēdnim ir labpaticis iedomāt tos par VIENU projektu un pēc nolikuma "Vienu un to pašu projektu var iesniegt tikai vienā nozarē.".
Piebildīšu, ka nekur nolikumā netiek definēts, ka "projekts" ir paredzamais galarezultāts. Mana kuslā loģika vienmēr ir spriedusi, ka projekti ir tas, par ko tiek rakstīti visi tie papīri KKF. Turklāt mums jau bija pieredze ar iepriekšējo filmu, kur scenārijam ieguvām līdzfinansējumu no Teātra nozares, bet ražošanai no filmu nozares. Jā, divos dažādos piešķīrumu konkursos, BET pēc esošā nolikuma tas ir bijis nelikumīgi, jo nekur nav teikts, ka tas aizliegums par projektu iesniegšanu vienā nozarē attiecas uz vienu konkursu.
Vārdu sakot, esmu bēdīga... un meklēju darbu.
Vajadzēja jau šodien pateikt "STOP, nefilmējam" un atcelt visas plānotās filmēšanas, bet ko dara Latvijas kultūras darbinieks...sakož zobus un dāvina savu darbu par velti. Un PROJEKTU arī.
PS Tiem, kas nesaprot, kā paralēli var sniegt projektu scenārijam un ražošanai. Ražošanas pirmajam steidzamajam posmam scenārijs ir, otrās un trešās filmas daļas scenārijam nepieciešams izpētes darbs arhīvā par ko tad arī tika rakstīts projekts. |
| sekojot Dogvila piemēram :) | 23. Feb 2012 @ 08:47 |
|---|
Te var lasīt, ko par "Atmiņu istabām" saka T. Treibergs rakstā "Atmiņu izgāztās iekšas"
http://www.arterritory.com/lv/teksti/recenzijas/794-atminu_izgaztas_ieksas/1/ |
Mums ir laba izrāde. Tā, kas "Atmiņu istabās". Pēc pirmizrādes ļoti daudz izmainījām. Tagad ir tā, ka skatītāji pēc beigām vēl ilgi sēž un klusē. Un tad izklīst lēni, lēni.
Un es šovakar nevaru aizmigt. Jo man trīcēja rokas pēc izrādes un balss un tagad trīc tas, kas atbild par gulēšanu. Atceros vārdus, smieklus un klusumu. Nu jā. Teicu jau, ka nevar aizmigt. |
Atkal esam sagādājuši sev jautras izklaides. :) Kurinām Kaņepes kultūras centra otrā stāva 5 krāsnis. Ir jau tik silts, ka var mierīgi mēģināt bez mēteļiem.
Pirmajā stāvā gan...tualete un ūdens krāni aizsaluši. Otrajā stāvā tādu ekstru nav. Arī aizsalušu. :))
Mēs paši izvēlamies savu likteni. |
| veca melna burtnīciņa | 2. Jan 2012 @ 22:10 |
|---|
šodien vedām mantas no tēta mammas istabiņas. melnos maisos tēta arhīvus un vecāsmammas grāmatas. vecāsmammas mammas šujmašīnu. tagad mēģinot to visu mazliet sakārtot pa kaktiem, vienā no maisiem atradu mazu melnu burtnīciņu. vecāsmammas dienasgrāmatu no 1941. - 1954. gadam. sākas ar bezgala skaistiem mīlestībai un kaislībai veltītiem ierakstiem par manu vecotēvu, kas viņas melnajā burtnīciņā tiek saukts par Puiku, tad mana tēva piedzimšana un augšana, karš, bumbas, pirmais pēriens,nav kurpīšu, lai ietu ārā, nav piena un maizītes, tantes piedzimšana un pa vidu gandrīz nesalasāmi par to, cik bezgala vientuļa viņa jūtas.
1954.gada 28. februārī - "Ja visa mana dzīve sastāvēs no asarām un rūpēm, tad labāk nedzīvot. Raudu, raudu! Inīte ar Intu veseli, bet bāli un vāji. Puika taisās nākt no slimnīcas ārā. Vai tas atvieglos manu dzīvi,nezinu. Nav jau vairs jaunības ne man, ne viņam. Ints tik mīļš zēns, bet es pati esmu tik nelaimīga,ka nevaru sagādāt jautru bērnību." pēc tam lapas ir izplēstas.
Vecaimammai tad bija 33 gadi.
Puika drīz nomira no diloņa.
neviens nekad nebija redzējis vecomammu raudam. nekad. viņa smaidīja vienmēr un pat pēdējās dienās, kad jau vairs spēka nebija nemaz un sāpes lielas, viņa skatījās uz mums un uz mūsu neveikli stulbo jautājumu par to, kā jūtas, klusi teica:"Labi". |
|
|