Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Vakar biju uz Voiceku. Patika tikai pēdējā aina. Ja visa izrāde būtu tādā - nosacīta, bet emocionāla, būtu lieliski. Vispār tā pēdējā aina varēja būt arī visa izrāde. Cilvēks, kuram pārvelk strīpu. Un viss. Man pietiktu, bet visa tā ņemšanās ap sīkumiem, lelle ratiņos, rozes pārnēsājamās, sociālā un mākslas kritika. Ai. Un, ja Mirušajās dvēselēs pārsteidza aktieru ansamblis, tad šoreiz bija sajūta, ka visi maldās savās trajektorijās īsti nesaprotot, kāda tad ir izrādes trajektorija.

Un kāpēc tā izrāde ir jāspēlē Nacteātra zeltītajā inetrjerā? Rīgā taču var izvēlēties urbānas vides pēc patikas un darboties tur. Iespējams, ka tad tā iegūtu kaut mazliet patiesīguma. Ja spēlētu viņu mazā mazā istabiņā milzīgas noliktavas vidū.

Vārdu sakot, man pēc izrādes palika tāda melīga un vecišķa teātra sajūta.