septiņos no rīta gāju meklēt jūru. apmaldījos ostā. neatradu. tikai gar ceļamkrāniem un ogļu kaudzēm, netīriem kuģu sāniem, tāliem jahtu mastiem pa spraugu redzēju kaut ko pelēcīgu mirdzam. mazu tādu pleķi, jūras deķa ielāpu. viesnīcas istabā par kuru jau samaksāts, aiz atvērtā loga saules apspīdēta balta siena ar dakstiņu jumtu. otrā pusē klaigā iedomātas kaijas. apguļos, skatos griestos. seja atkūst. man vēl ir laiks. |