No rīta aizriteņoju Mari uz bērnu dārzu un tad izlaidu slaidu loku gar Gaujas krastiem pavasari klausīties. Lūk, šādu rītu dēļ ir vērts pamest lielpilspētu (smiekls). Pie kazu krācēm plūdu sanestie milzkoki grēdu grēdās, bet tiem apkārt sīki zaļumi dodas plašumā, krasti staigni, bet tas jau nekas, lai iebāztu ķepiņu ūdenī un nodomātu, ka rīt ir jābrauc peldēt. Ja vēl prastu atšķirt visu to ķivuļu čivuļu balsis, būtu lepna un svarīga. Bet tagad tikai iedzindzināju riteņa zvanu un mazu gabaliņu pabraucu plivinot rokas. Nu labi, labi, neko jau neplivināju, tik vilku gaisu plaušās līdz papēžiem un liku sev justies dzīvai. |