 meži | 24. Jan 2025 @ 09:51  |
|---|
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) maya |
|---|
| Date: |
24. Janvāris 2025 - 10:37 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tas, ka Latvijā ir dažas aizsargājamas teritorijas, nozīmē tikai to, ka mums ir dažas aizsargājamas teritorijas, kas absolūti nav pietiekami, lai aizsargātu bioloģiski daudzveidīgus mežus kā kopīgās ekosistēmas pamatu. Tādu mežu mums ir mazāk par 10% no kopējās mežu teritorijas. Un esošā saimniekošanas forma un valsts nevēlēšanās aizsargāt Eiropas nozīmes biotopus nozīmē to, ka mēs strauji tuvojamies, piemēram, Dānijai, kurā bioloģiski daudzveidīga daba ir mazāk par vienu procentu. Par to, kādi ir zvedru meži, skaidrs, ka vajadzētu papētīt. Skaidrs, ka šāds fonds, apvienotu cilvēkus, kuri saprot vecu mežu kā ekosistēmas nozīmi un, kas ir gatavi ziedot tai gan naudu, gan iespējams, savus īpašumus. Ja mēs esam gatavi ziedot nedziedināmi slimiem cilvēkiem, varbūt esam gatavi ziedod ļoti slimajai Latvijas dabai, kas beugu beigās nozīmē, ka slimi esam mēs visi.
> ..kopīgas ekosistēmas pamats...
Kur par šo varētu iepazīties?
Man personīgi šķiet, ka 90% tavā rakstītajā ir fantāzijas. It kā jēdzīgi vārdi, bet nav pamata. Tas bija tieši tāpat kā ar protestiem Gaujas Nacionālajā Parkā (GNP) veikt kontrolētu dedzināšanu. Cilvēki iebilda, ka tas izjauc dabisko ritējumu. Bet tā nav taisnība, dabisko ritējumu un meža vērtību izjauc tieši tad, kad netiek veikta šī kontrolētā dedzināšana. Protestētājiem ir 0 zināšanu par šīm lietām.
Bioloģiski daudzveidīga daba nav pašmērķis. Daba nav cilvēks, to nevar salīdzināt ar slimiem cilvēkiem. Varbūt 1% dabas parku ir pilnīgi pietiekami nelielai valstij? Kāpēc tam būtu jābūt 10%? Ko tieši tas dos? Lielāks dabas muzejs vai kā?
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
24. Janvāris 2025 - 11:03 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Cilvēks ir dabas daļa un nav pēc būtības no tās atdalāms, viņš natrodas tās centrā, vai kaut kur ārpus tās, bet ir saistīts ar visu, kas tajā notiek. Tas, ka daļa cilvēku to ir aizmirsusi, ir cits jautājums. Tas, ka daļa cilvēku neredz savas rīcības postošās sekas, arī ir cits jautājums. Vai nu saprāta vai empātikas trūkums.
Cilvēks ir augstāks par to. Saprotams, ka bez dabas cilvēks nespēj eksistēt, un ir svarīgi to saglabāt, lai nodrošinātu cilvēka eksistenci. Bet šīs ideoloģija, ka kaut kādā ziņā daba ir augstāka par cilvēku, man nav pieņemama.
Jā, mēs gribam saglabāt dabas daudzveidību. Šobrīd cilvēks aizvien vairāk un vairāk kontrolēs zemeslodes biosfēru. Cilvēks to nevis posta, bet kontrolē saviem mērķiem. Mēs reāli mēs varam runāt tikai par rezervātiem, kuros saglabāsim vēsturisko dabu. Tā būs neliela daļa no visas zemeslodes. Tas būs 1% vai 10% ir tikai praktiskas dabas jautājums.
Es pat neiebilstu, ka Latvija kļūst par šīs zemeslodes 1%, tas ir, puse Latvijas būs pilnībā aizsargātā teritorija. Bet tad tas ir starptautisks projekts, jo skaidrs, ka Latvija viena to ekonomiski nepavilks. Aicināt latviešus ziedot savu ekonomiku šim mērķim ir bezjēdzīgi, tas neizdosies un tāpēc nav saprātīgi.
Arī tā ornitologa raksts ir propaganda, jo sāk ar pieņēmumu, ka obligāti ir jāpasargā meži no izciršanas. Normāls raksts būtu ar retorisko – vai ir svarīgi pasargāt mežus no izciršanas. Tas ir pareizais jautājums un pamatota atbilde uz to pārliecinās daudz vairāk cilvēkus.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
24. Janvāris 2025 - 11:49 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
es jau teicu - izlasi visu. nav katrā rakstā jāagriežas pie diskusijas sākuma un pamatpierādījumiem. sāc ar pirmo, solīti pa solītim.
Viņa raksts bija par to, kā panākt, lai necērt mežu, nevis apspriest jautājumu, vai vispār vajag tos neizcirst, un cik lielā apjomā utt.
Tam ir 0 vērtība šajā diskusijā, jo ir pilnīgi par kaut ko citu. Ceru, ka saproti, kāpēc.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
24. Janvāris 2025 - 13:12 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Un es ieteicu izlasīt visus rakstus tajā blogā, lai tu atrastu atbildi uz jautājumu, kāpēc nevajaga izcirst. Bet izskatās, ka tev nav sīkas vaļas iedziļināties jautājumā, tāpēc arī nekāda diskusija nevar sanākt.
Visus rakstus?
Man pietiek ar antivakseriem, kuri aicina – izlasi visus manus rakstus blogā, lai saprastu, ka vakcīnas ir inde.
Un no otras puses ir tie, kas uzskata, kovida vakcīnu mandāti bija pamatoti.
Vidusceļš nav vienkārši vidusceļš, tā ir ļoti precīza un šaura taka, pa kuru var iet tikai ar pilnīgām zināšanām?
Kur ir problēma norādīt, kurš raksts tieši tas ir? Varbūt tajā, ka tu pati to nemaz nezini?
Un nedziedināmi slimiem cilvēkiem arī nav jēgas ziedot. Vārds “nedziedināmi” jau nozīmē, ka jebkura ārstēšana ir bezjēdzīga. Ziedot ir vērts tiem, kurus ir cerība izārstēt, it īpaši bērnu un jauniešu ārstniecībai.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
24. Janvāris 2025 - 11:00 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Šis cilvēks ir ornitologs. Saprotams, ka viņš grib vairāk putnu. Vai viņš spēj skatīt lietas plašāk, no kopējā labuma viedokļa?
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
24. Janvāris 2025 - 11:42 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Klimata noturība laikam ir kaut kāds woke jēdziens, un kā tieši vairāk putni to ietekmē?
Es saprotu visu par CO2 izmešiem, bet pat šeit izrādās vairāk govju to tikai pasliktina ar saviem pirdieniem (šis gan ir diskutabli).
Es tieši Netfliksā pirms kādiem 6-7 gadiem skatījos šo sēriju, un tur paskaidroja, ka Amazones mūžameži nav planētas plaušas. Dienā ģenerēto O2 naktī patērē.
Kad to pateicu cibā, par mani uzreiz ņirgājās.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
24. Janvāris 2025 - 13:20 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Bravo. Šis mani sasmīdināja. Izskatās, ka tu domā, ka dabas zinātnieki ir cilvēki, kuri neredz kopējo kontekstu. Es nezinu, vai tu esi par to iedomājies, bet arī tu esi dzīvnieks. Atkarīgs no klimata izmaiņām tāpat kā putni. Vienīgi tu si dzīvnieks, kurš ar savu darbību šīs klimata pārmaiņas veicina, bet var arī tās mazināt. Piemēram, neizcērtot vecos mežus, kas uzkrājuši co2 ne tikai koksnē, bet arī augsnē. Bet nu, lūk īsāks video. https://www.youtube.com/watch?v=0ELJn4N57tw
Es neuzskatu, ka vienīgā pieeja ir mazināt klimata izmaiņas. Otra pieeja ir pieņemt, ka izmaiņas būs un būt gataviem tam pielāgoties.
Jautājums ir par to, kas spēs nodrošinās labāku attīstību?
Un cilvēks arī nav vienīgais, kas rada klimata izmaiņas. Jā, tādos tempos protams nekad agrāk nav bijis, bet no otras puses – nevienai sugai nav bijis tādas izpratnes par tehnoloģijām, kas spēj nozīmīgi izmainīt biosfēru.
Šis pielīdzinājums, ka cilvēks ir tikai viena no sugām, man nav pieņemams.
Un es domāju, ka nevajag automātiski pieņemt katra zinātnieka apgalvojumus. Zinātne tā nestrādā.
Turklāt šis nav tikai par zinātni, bet arī ekonomiku, sabiedrību un attīstību. Tas ir ļoti komplekss jautājums.
Kad 100 pasaules vadošie ekonomisti parakstīja vēstuli, kurā nosodīja Mileja kursu, vai viņiem bija taisnība? Toreiz nezinājām, bet tagad zinām, ka nebija.
Tas pats par kovida laika mājsēdēm. Ne visiem zinātniekiem par tām bija taisnība. Un dažreiz nepopulārākie viedokļi bija pareizākie, piemēram, Tegnela.
|
|