Tas nevar būt papildus, jo lekcijās parasti ir ieplānotais matreāls, kas tiks stāstīts. Ja tas viss tiek vienkārši pastāstīts, bet es to visu jau gana labi saprotu, tad kāda jēga no lekcijām? Bet ir taču priekšmeti, kur lekciju apmeklējums ir obligāts.

Šobrīd es lasu diezgan interesantu grāmatu - What the best college teachers do. Es gan esmu izlasījis kādu trešdaļu, bet viennozīmīgi varu pateikt, ka tur sarakstītais ir vairāk nekā sakarīgs. Tajā pašā laikā varu arī pateikt, ka man ir sanācis mācīties pat pie vesliem diviem šāda veida mācībspēkiem. Vienreiz bija pamatskolā diezgan sakarīgs skolotājs. Un tagad ir saskarsme ar aptuveni šādu pasniedzēju. Tajā pašā laikā ir bijis pietiekami daudz stundu un lekciju, kurās es esmu bijis un neko pārāk vērtīgu neesmu ieguvis. Katrā ziņā galvenā pamatdoma ir tāda, ka šādi pasniedzēji rosina studentus darboties, domāt. Saskatīt izaicinājumu šajā tēmā, lai viņi mājās mācītos un cīnītos ar šo izaicinājumu.

Es esmu sapratis, ka vajag mācīties, tikai laiks, lai to darītu, ir stipri ierobežots, un ir problēmas ar feedbaka iegūšanu šīm mācībām. Šobrīd visi pasniedzēji izmanto lekcijas kā primāro informācijas avotu. Rezultātā studēt kaut ko papildus ir diezgan bezjēdzīgi, jo lekcijās šo papildus izlasīto informāciju tu diez vai labāk sapratīsi un jautājumus par tēmām, kas neparādās lekcijās arī ir diezgan tā dīvain uzdot. Jā, paliek vēl iespēja individuāli strādāt ar pasniedzēju, bet šādu variantu ir diezgan pagrūti īstenot.