Varbūt tev vienkārši trūkst motivācijas. Dzīvniekus jau vairāk vai mazāk žēl ir visiem.
Es vēl nebiju oficiāli nokārtojis mednieku dokumentus, taču pierunāju tēvu iet pavasarī medībās uz slokām. Papildus tas bija pēdējais gads, kad kaut ko tādu drīkstēja darīt, jo šobrīd EU ierēdņi ir izdomājuši to aizliegt. Pirmie šāvieni nebija viegli, jo redzi, ka lido tas putns un domā, ka tas nav neko izdarījis, kāpēc jāšauj, bet blakus ir viens, kas saka, ka jāšauj. Tā tu šauj tos lidojošōs putniņus līdz brīdim, kamēr kādu nošauj un tad ir tādas neaprakstāmas pozitīvas izjūtas. Pēc šīm pozitīvajām izjūtām tu vairāk nedomā vai ir žēl vai nav žēl, ir vienkārši ieradums šaut visu, ko drīkst un var. Tajā pašā laikā, ja redzi kaut ko nevar (nedrīkst) šaut, ir arī tādas labas sajūtas, stipri savādākas sajūtas, taču labas.