Šodien bija noslēdzošā sezonas volejbola spēle. Žel, bet tomēr nācās zaudēt. Žēl vairāk tāpēc, ka varējām un vajadzēja uzvarēt, nevis tāpēc, ka zaudējām. Turklāt vēl nospēlējām pēc pilnas programmas piecus setus, tā ka atlikušo dienas daļu droši vien mierīgi atpūtīšos un atgūšu fiziskos spēkus.

Šīs dienas otrs notikums arī bija gana intresants. Tad nu braucu kopā ar tēvu. Viņš tāds saka, ka laikam zirneklis pa roku rāpo. Paskatos, jā kaut kas mazs tur rāpo, tā ka varētu būt arī zirneklis. Bet nu tā jocīgi tas zirneklis izskatās. Apskatos tuvāk. Kāds tur zirneklis, tā jau visparastākā ērce, turklāt diezgan paliela. Tā ērce arī atstāja mašīnu izlidojot pa logu. Njā, izskatās, ka šogad ērces būs vēl aktīvākas nekā pagājušajā gadā un būs regulāri pēc pastaigām pa mežu jāpārbauda drēbes.