Pēdējais gads dzīvē ir bijis interesants.
Pārmaiņu pilns un tajā pašā laikā pārmaiņas prasa laiku un vajag pārstrukturēties.
Tad nu arī sanāk mazāk rakstīt.
Jā, esmu pieradis rakstīt bez atslēgas, bet to ir pagrūti darīt, ja tavs kolēģis kabinetā lasa. Vienkārši tā, ka ciba ir kaut kas pusanonīms. Gribi, lai tas, kas ir cibā paliek aļa cibā un dzīvē neviens to pārāk neņem galvā, vai par to neuzdod jautājumus, vai komentē. Ir forši, ja ir vienkārši, kur ieiet un pakliegt par dzīvi.

Jā, es ilgi sūkstījos par personīgo dzīvi, bet tagad ir labāk. Jau pusgadu ir draudzene. Ir citādāk. Negatīvais aspekts ir tas, ka viņa nedzīvo centrā, tad nu uz darbu nākas celties agri. Bet nedaudz var pierast.
Katrā ziņā ir citādāk kā bija. Ir savi plusi. Mīnuss noteikti ir tas, ka esi pieradis savu laiku dalīt tikai ar sevi. Bet te kāds to grib pārdalīt. Kādu laiku ir jāpierod.

Jā, pamanījos pabeigt (piebeigt) PhD. Tagad tiešām esmu dr. mat.
No vienas puses - tik ilgi mācīties ir maza jēga. Vismaz Latvijā PhD nav tas pats labākais, kur nu vēl pēc tam par to saņemt kādu pienācīgu novērtējumu. Toties ne vienu brīdi to nenožēloju - esmu tur ieguvis daudz un dažādas personīgās īpašības un izaudzis par cilvēku, kas man patīk. Tā ir bijusi iespēja attīstīt domāšanu un personību, ko citur ir grūti iegūt.

Esmu pastrādājis arī neilgu laiku industrijā. Iemācījos svarīgu lietu - rūpīgi izvēlies, kur un par ko ej strādāt. Zinu, ka uzturēšanas joma, kur izstrādā sistēmu daudzus gadus un pēc tam uztur nav man. Vienkārši visu laiku nāksies cīnīties ar sīkumainām problēmām. Un tas patiešām nomāc cilvēkus. Kā es pie sevis padomāju - darbā reti gadās redzēt kādu, kas būtu smaidīgs. Vairāk ir tādas sejas izteiksmes, kas domā, kā atrisināt visas tās sīkās problēmas.
Pa lielam tas ir smags darbs, jo zini, ka piecus gadus darīsi gandrīz vienu un to pašu. Man tā ir grūti. Man ik pa laikam vajag dažādību. Kaut ko, kas palīdz uzturēt asumu. Jā, it kā liec klāt jaunas lietas, bet tās vecās problēmas jau nekur nepazūd. Ar tām nemitīgi ir jāsaskaras un jācīnās. Un nav arī tādi posmi, kur var paņemt un atzīmēt - jes, šis ir pievarēts! Tā, ka ir gandarījums par paveikto un visi laimīgi.

Tā ka dzīve iet tikai uz priekšu. Atliek vien kļūt nopietnākam.