Visu laiku sūkstos, ka iepazīties nevar, grūti, sarežģīti.
Bet tajā pašā laikā tikko padomāju, ka vienkārši pats to visu sarežģīju, jo nemāku tā vienkārši un brīvi to izdarīt.
Apsēdos tramvajā blakus normālai meitenei. Un tad ir tāda neuzkrītoša zīme, ka mierīgi varētu iesākt arī sarunu. Bet nē. Kāpju ārā, atskatos un protams viss ir ok, acu skatiens sastopas. Pēc tam, kad tramvajs aizbrauca garām, tad bija arī tāds viegls smaids.

Ai, nezinu :D