Pirms diviem gadiem domāju, ka vispār neesmu traumatisks, esmu spēcīgs, izturīgs un ka mani ir grūti no kaut kā atturēt. (Tagad gan es joprojām vēl domāju, ka neesmu traumatisks un viss pārējais arī ir taisnība :D)
Vienīgi divu gadu laikā mājās ir parādījusies ortoze potītei (patiesībā divas, jo pirmās fiksācija bija nedaudz par mazu un man tas nepatika, vajadzēja atrast labāku). Ortoze plecam, jo vienā brīdī to kaut kā pārpūlēju, tad vēl vairāk pārpūlēju un tad sapratu, ka tas tomēr nav labi. Plecus vajag saudzēt.
Un šodien tiku arī pie kakla ortozes. Nav jau tā, ka man tas kakls baigi sāpētu vai kā.
Bet iepriekšējie piemēra man parādīja, ka tas ļoti labi palīdz atveseļošanās procesā. Labāk es tagad tā kādu laiku pastaigāju un pēc tam tas mani vairāk nesatrauc, nekā tagad esmu varonis, saku, ka tas tikai sīkums, pāries, bet pēc tam tas kā nepāriet, tā nepāriet.