Man nav problēmas, ka man ir resns draugs/draudzene. Man jau nav jādzīvo ar viņu kopā.
Ja būtu tā, ka ir ar stumšanu jāiestumj iekšā, tad es padomātu varbūt, vai man vajag palīdzēt pastumt. Citādi iekšā vēl dabūtu, bet tad saēstos kūku un vairāk nevarētu dabūt ārā - būtu vēl kā Vinnijam pūkam zaķa alā :D
Tā ka protams, ka būtu aicinājis iekšā un ar kūku uzcienājis. Uzaicināju, solījums jātur. Tā ka par to nav jābēdājas. Cits jautājums ir - vai es pēc tam vēl baigi gribētu tevi satikt un vēl kādu reizi aicinātu ciemos.

A cik daudz cilvēkus tu zini, kam nevajag naudu? Un cik daudz cilvēkus tu zini, kas nevarētu atrast nekādu darbu, ja patiešām censtos meklēt un pēc tam arī strādāt? Man vienkārši šķiet, ka dažiem liekas, ka diedelējot naudu viņu dzīve ir daudz vienkāršāka, nekā mēģinot regulāri strādāt.

P.s. Vēljoprojām gribi nākt ciemos uz kūku? Es tieši šovakar esmu plānojis izcept, lai rītdien ir ko uzēst :D