Šodien aizdomājos, ka man tomēr ir tendence diezgan pamatīgi uzvilkties. Nu, parasti jau kāds par to parūpējas.

BIju medībās, jau kādā otrajā mastā tur, manuprāt, sataisīja ne tā, kā normāli vajadzētu un varēja tikai dzirdēt, kā suns aiziet rietdams tur, kur neviena nav. Nu ok, kam negadās, nomierinājos.
Pēc tam jau medību noslēguma daļa - aiziet divi aļņi tur, kur sākotnēji nav mednieki. Skaidrs, ka tādās situācijās ir jārīkojas iespējami ātri un precīzi. A tur cilvēki ņem un sarīko konferenci par tēmu - ko nu tagad darīt. Lai gan to es arī vēl spēju kaut kā pārdzīvot. Bet nu sāku stāstīt tēvam, lai piezvana un ātri noskaidro, ko darīt (kopš iepriekšējā tel. pazaudēšanas neesmu ticis pie vajadzīgā nr.). A šis man sāk izvērst diskusiju par tēmu - vai tiešām vajag zvanīt. Pēc tam vēl iekāpām mašīnā, a tur viens dzinējs vēl jautā - "A ko tu tāds uzvilcies?"
Nu es protams ātri atbildēju, ka ir situācijas, kad var gari un plaši diskutēt, bet ir brīži, kad ir nepieciešama operatīva darbība.