Veselu nedēļu varētu teikt, ka bija depresija un neko nopietnu nedarīju. (Varbūt arī tāpēc, ka iniciatīva, ka kaut ko vajag darīt tiek risināta vienkārši - še, ņem un dari, lai gan tas nav tiešajā tēmā)

Toties tagad atsāku atkal lasīt. Grāmata tāda īpatnēja un tiekot pāri pusei nekāda morāle vēl nav bijusi, arī notikumi nekādi spraigi. Es protams ceru uz grāmatas noslēgumu, kur varētu būt intriģējoši pavērsieni.
Lai gan no otras puses daudzas tur aprakstītās lietas man ir pietiekami normāli saprotamas, kamēr citiem tās varētu nebūt tik saprotamas.

Piemēram, katoļu čoms stāsta par to, ka ir bijis piemērs, kur mācītājs ir runājis ar cienījamu personu, ka nevajag dzīvot bez kāzām, bet tas viss ir mierīgi beidzies. Un grāmatas galvenais varonis dod pretpiemēru, kur kādam parastajam strādniekam mācītājs ir atnācis un paskalojis smadzenes, ka bez laulībām dzīvot nevar - rezultātā viņš savu draudzeni ar 3 bērniem, kas nebija viņa, izlika uz ielas un tā kļuva par prostitūtu, bet pats vēlāk nodzērās, jo nespēja to pārdzīvot.
Kā arī vēlāk sekojošā piezīme, kāpēc neviens mācītājs minēto piemēru nestāta baznīcā, bet tikai šaurā lokā pie pusdienu galda?

Ja tu zini, ka apkārt ir tik daudz liekuļu, tad neko daudz jaunu laikam tur nevar uzzināt :D