Nu no vienas puses airu mainīšana paņem laiku, bet no otras puses tas ļauj turēt krietni lielāku tempu. Apmēram vienādi nogurst rokas, kā arī nav jāpielieto bremzēšana, lai laivu noturētu taisni. Šajā reizē es pat teiktu, ka man bija žēl, ka nebija kārtīgs pretvējš, jo tādos apstākļos varētu Juriju arī mēģināt nokost. Ja iebraucot Mangaļu kanālā Jurijam zaudējām kādus 200m, tad braucot ārā tie bija vairs kādi 50m. Sāniskajos viļņos ar nedaudz piesmeltu laivu nevarējām turēt šādu pašu mainīšanas tehniku, jo laiva gāja šķērsām un tad Jurijs atrāvās.
Šādi mainot ir jāspēj turēt 60+ vēzieni minūtē, kamēr ar garajiem airiem tie ir 30-40. Amerikā pro maratona canoisti brauc tikai ar šādu tehniku. Best ever čoms, kas ļoti ilgus gadus tur visus vinnēja brauc ar 80 vēzieniem minūtē. Šogad Vohandos čehi ar pro laivu un 60 vēzieniem minūtē vienkārši visiem pabrauca garām. Viņiem gan arī lāpsta ir par 3/4 colām platāka kā mums.
Startā, kur mēs turējām pāri 60 vēzienus minūtē viens no blakus kajaka teica, ka mēs nebraucot sprintā, bet gan maratonā. Es nezinu, kurš tas bija, bet viņš finišēja aiz mums :D
Pēdējos divos kilometros vēl paņēmām "sprintu", lai kajaks, kas brauc aiz muguras, finišē aiz muguras, un mainījām puses ik pa 8 vēzieniem. Ātrums labs - ap 8.2 km/h un arī ātruma svārstība ļoti minimāla.

P.s. Braucot ar sliktāku laivu kā Jurijam, lāpstām mazākām kā Jurijam, Juriju nevar uzvarēt ar tādu pašu tehniku kā viņš airē ;)