Pēdējā gada laikā sportojot kaut kā pārlieku uzvelkos. No vienas puses kādus 4-5 gadus neko pārāk nopietnu nebiju sportojis, tāpēc it kā būtu bijis jābūt normāli. Bet no otras puses, kādus 8+ gadus, ko nospēlēju volejbolu bija kaut kāda cita attieksme. Laikam jau lielākais uzsvars uz attieksmi, jo neviens pārāk nekādas vaļības neatļāvās, bija ieaudzināts spēlēt līdz beigām, cīnīties un rokas nenolaist. Arī laukuma malā visu laiku bija coach, kas kaut kādā mērā uzturēja šo attieksmi.
Un galvenais, ka nebija tā, ka svarīga būtu tikai uzvara. Svarīga bija spēle, svarīgi bija cienīgi nospēlēt kā pret vāju pretinieku, tā pret spēcīgu. Bet tagad vienkārši pietrūkst šīs attieksmes. Cilvēkiem vienkārši ir vienalga - uzvari, zaudē, nospēlē normāli, slikti. Pēc tam tikai pasmejas un viss ir pofig. Tāpat arī spēles laikā, pāris punktus atlaiž un nolaiž rokas, un vienkārši uzdāvina pretiniekam spēli. Un tā attieksme vienkārši uzvelk.