Ceļojumi
Aizgāju vakar paklausīties kā paziņas stāsta par saviem ceļojumu, kaut kādā ziņā palika tāda laba pēcgarša.

Man liekas, ka esmu ceļojis maz, bet tajā pašā laikā man nepatīk ceļot ar grupu, esmu iemācījies darīt dažādas lietas un ļauties ceļošanai.
Esmu bijis iespiests vilciena durvīs, ka soma ir vilcienā, bet pats esmu ārpusē.
Meklējis savu pelēko somu akmeņu laukā.
Sālsezerā stāvot, esmu domājis vai vajag iet ārā, ja krastā ir kaut kādi vīri, kas arī šauj gaisā.
Džugļos pēkšņi pretī no nekurienes sagaidīt divus vīrus, kur vienam pie sāniem ievēroju pistoli.

Bet laikam jau vislabāk to raksturo saruna vienā no pēdējiem ceļojumiem:
mat: Kurā vietā ir ala?
meitenīte: Lai tur ietu, vajag gidu.
mat: Viss kārtībā, esmu gids. Kur ir ala?
meitenīte: Jā, bet tur tomēr vajag gidu.
mat: Viss kārtībā, esmu gids, vajag tikai atrast alu.
meitenīte: ok, parādīšu.

Tā nu meitenīte mūs pavadīja uz alu un palīdzēja ar gida lomu. Labi, ka palīdzēja, jo citādi būtu kā būtu, jo alas sākumā bija daži metri jānirst zem ūdens, tā ne visai patīkams pasākums.