Sapnis
Vakardien veiksmīgi pasportoju un bija tāds pamatīgs nogurums. Šodien pat tas ir jūtums, ka kājas ir nedaudz smagas un mugura ir nedaudz sīva. Toties pamatīgā fiziskā slodze laikam ļāva daudz labāk pa nakti atslēgties un pēc stipri ilga pārtraukuma nosapņot patiešām aizraujošu un tādu izteiksmīgu sapni. Galvenais, ka tās visas sajūtas bija tāds ļoti īpatnēji, patīkamas.

Lai arī galvā to sapni es redzēju ļoti skaidri un diezgan detalizēti, bet vēlāk to aprakstīt ir vairāk nekā grūti. Nekad neēsmu bijis izcils, lai aprakstīti to, ko galvā redzu reizēm tik skaidri. Šajā gadījumā galvenā sapņa būtība balstījās ap to, ka notiek divu pasauļu saplūšana. Ir tā kā reālā pasaule, kuru visi izteikti redz, bet tajā pašā laikā ir kaut kāda mītiskā pasaule, kura ir redzama tikai dažiem un to nedrīkst atklāt pārējiem. Turklāt, īpatnēji ir tas, ja kāds ierauga pasaules atklāšanos, tad viņš arī ir spējīgs nākotnē atklāt šo pasauli. Un tad nu ir storijs par to, kā maskēt pasauli, lai nepadarītu to redzamu nevēlajamiem cilvēkiem. Bet tas viss bija tik izteikti un dziļi.

Un tagad ir tāds prieks un smaids, jo tas noteikti deva papildu motivāciju un prieku.