Pēcatvaļinājuma depresija
Šodien nonācu kūlminācijas punktā.

Vispirms jau nedēļa sākās labi, jo telefona pulkstenis bija novirzījies par 4 min un tā rezultātā nedēļa sākās ar nokavētu vilcienu.
To visu protams papildina tas, ka nav pietiekami daudz laika, lai izgulētos un diezgan pamatīgi nāk miegs.

Bet šodienas (daļēji vakardienas) faili to visu padara pavisam kūl!
Vispirms vakar pierakstījos pie 'zobārstes'.
Tālāk jau šodien gāju ņemt ārā naudu, lai ir par ko samaksāt, bet pamanījos bankomātā atstāt savu karti. Vismaz labi, ka izņēmu naudu :D
Nu pazaudēt bankas karti jau pats par sevi ir pamatīgs fail.
Nu neko, aizbraucu līdz zobārstei, bet nācās konstatēt, ka esmu pierakstījies pie ortodentes. (Viņas abas pieņem vienā vietā, tikai citos laikos). Tā kā vēl bija jāpagaida rindā, tad škrobe jau bija pamatīga - ja dzertu, tad būtu gatavs vakarā aiziet pamatīgi iedzert.
Tā kā pie ortodentes biju pēdējo reizi pirms gadiem 2-3, tad nu arī sapratu, ka vismaz var atrādīt savu zobu stāvokli.

Izgāju ārā, pateicu jaunietei, kas gaida rindā, ka var iet iekšā un pasmaidīju. Tā maģiski - ņēma un uzlabojās noskaņojums. Pilnīgi pašam prieks. Piezvanīju un pierakstījos pie zobārstes, pieteicu jaunas kartes izgatavošanu.