kā jau rakstīju - skat. augstāk. Jebkas, ko mēs saņemam, redzam, dzirdam, lasām katru dienu, ir informācija. Katra paša ziņā ir saprast, ko no tā visa pieņemt, ko nepieņemt, kas ir labs un kas ir slikts. Neviens ierobežojums to visu nenovērsīs. Un par to, lai cilvēkbērns mācētu izvēlēties, ir atbildīga ģimene.

Paskaties vēsturi kaut vai - cik ir visā pasaulē valstīs bijuši visādi aizliegumi, ierobežojumi, tas viss ir pupu mizas. Cilvēka dabā ir nepakļauties un atrast veidus kā to apiet. Kas ir labāk: vai bērns izaugs skaistā rožu būrītī, domājot, ka viss apkārt ir skaisti un ajuki un tad vienā dienā attopas, ka viss, aks viņam tika mācīts īstenībā krasi atšķiras no reālās dzīves "tur laukā" un vairs nesaprot, kam ticēt, kod arīt. Vai arī, viņam jau kopš mazotnes ir iespēja/vajadzība atsijāt labo un ne tik labo un ir bijuši vecāki, kas atbild uz jautājumiem? (labi - man tas pēdējais teikums te sanāca tāds nu pārāk TĀDs, bet, cerams, domu saprati)