85
Patiesībā bija labāk nekā es biju domājis.
Sākums gan izvērtās nedaudz ne tik labs, jo pamanījāmies nočammāties un vēl nedaudz nepareizi aizbraukt, kā rezultātā startējām ar 22 min atpalicību no savas klases. Vismaz pamanījāmies noķer sākumā pāris lēnos no citas klases. Nedaudz vismaz motivēja :D
Tālāk jau ilgu laiku cīnijāmies tikai paši ar sevi un upi. Bija tāds neliels pārsteigums, ka baigie veči laikam savākušies, ka neviens neatlūst un nevienu nevar panāk. Vienā brīdī parādījās kaut kas aizmugurē, tad vajadzēja pielikt tempu, lai nepanāk. Pēc 8 stundām nedaudz uzlabojās motivācija, jo beidzot kādu bijām panākuši. Vēl pēc brīža arī apdzinuši, tā ka vairāk nebijām pēdējie. Vēl pēc kāda laika panācām vēl vienus un tad tā arī kādu laiku turējāmies. Tad gan sanāca neliels misēklis un, gribot izbraukt taisnāk, sanāca iebraukt attekā, tā ka bija jākāpj ārā un jāvelk laiva. Nez, tas nedaudz palīdzēja, jo strādāja citi muskuļi un airēšanas varēja atpūsties. Tad gan vieni no atpalicējiem mūs panāca. Kas, protams, nozīmēja tikai vienu, ka vajag pamatīgi mačīt un kosties, jo nevar pieļaut, ka šie aiziet priekšā. Kādu laiku gan viņi bija priekšā, temps bija labs un ļoti labs, ņemot vērā, ka bija jau pagājušas kādas 9h, bet nu principa jautājums paliek principa jautājums. Pēc kāda laika gan viņi nedaudz atlaida un varējām atrauties. Spēks jau, protams, bija pamatīgi samazinājies, bet apņēmība vēl ļāva tos airus kaut necik arī pacilāt. Vēl pēc kāda laika jau pamanijām arī finišu, turklāt vēl nebija pat satumsis. Pat nedaudz pārsteidzoši, ka tik ātri spējām līdz tam nokļūt.
Pēc oficiālajiem datiem no oficiālā starta laika bija pagājušas 10h un 2min un pieveikti ap 85km. Ja vēl noņem nost gulēšanas laiku, tad 9:40 uz 85 km izskatās visai labi. Pat pārsteidzoši labi ņemot vērā, ka tik gara distance ir pirmo reizi, bet 40+ km ir braukti tikai 3 reiza, no kurām 2 ar kanoe. Diezgan labi. Labākajiem laikam bija ap 8:20.
AIrējām arī praktiski visu ceļu, atskaitot kādas 4 piestāšanas, kur divreiz samainījāmies vietām, vienreiz bija jākārto vajadzības, un vienreiz sanāca misēklis un bija jāvelk laiva. Izdzēru kādus 2 litrus šķidruma, apēdu kādus 250g šokolādes un tad kādus 150g cepumus. Tagad pašsajūta arī nav nemaz tik slikta. Plecus jūt, bet nav tā, ka neko nevarētu padarīt :)

P.s. Pa ceļam satikām arī vienu laipno makšķernieku un daudzus citus makšķerniekus. Tā kā centāmies visos līkumos ņemt iekšējo malu, tad reizēm sanāca braukt tuvāk makšķerniekiem. Vienreiz noskatījām, ka varētu maukt gar krastu garām šiem, jo viņi stāv it kā uz saliņas. Viens, ka uz turieni tieši gāja - prasa, lai pabrauc nedaudz tālāk. Nu mēs arī sākām braukt nedaudz tālāk. Kā rezultātā viņš veltīja pāris laba veltījumus, par ko pateicām paldies un braucām tālāk. Laikam viņš gribēja, lai pēkšņi mainām kursu un braucam pa otru krastu. Mēs gan tā arī nevarējām saprast, kur bija problēma, ja brauktu garām viņiem gar krastu - pats viņš tur tikko tāpat gāja. HVZ - dīvains cilvēks.