Paskaties, ko tu saki - patīk piesaistīt acis - pēc būtības nozīmē to, ka viņa ir līdzīga kaut kam, kas tev ir saglabājies ar pozitīvām atmiņām un tāpēc tevis tas savā ziņā pievelk, vismaz sākotnē. Ņemot vērā, ka šāda vizuāla patika ir īslaicīga, tad uzreiz jau pasaki, ka būs brīdis, kad būs fails. Nu, vismaz būs brīdis, kad vajadzētu būt failam, bet ņemot vērā savstarpēju pieradināšanos, būs grūti pieņemt to failu.

Un pēdējā rindkopā tu vienkārši pats pasaki, ka tas ir fail, jo tas saistās ar prātu čakarēšanu un citiem mazākiem fail. Diezgan dīvaina raksturošana.

Jā, es nekad pārlieku nenožēloju to, ko neesmu pamēģinājis, jo zinu, ka katrā brīdi esmu izdarījis izvēli, kam tai brīdī ticēju, tāpēc nav pamats to vēlāk apšaubīt. Ja pēc kāda laika man atkal rodas līdzīga izvēle, tad vienkārši padomā vēlreiz un atkal izvēlies to, kam tici, ka tas ir pareizākais. Tā ka es neizprotu, kā iespējamo izvēli var balstīt uz to, ka kaut kas cits, kas nebija iepriekš, tiek nožēlots.

Tā, ka vari vēlreiz pamēģināt apkopot savas domas un pamēģināt aprakstīt tās iedvesmojošāk un precīzāk. :)