Vakar pa auksto laiku padzīvoju pa mežu cerībā satikt kādu meža cūku, bet dziļais sniegs un aukstais laiks bija licis tām labi paslēpties.
Bet tā jau forša diena - gaiša, saulaina un apkārkt kā pasakā piesnidzis mežs. Sals - jā, ir jau auksti, bet paciešami. Mazāk paciešami bija brist pa biezo sniegu un reizum iekrist dziļāk, knapi aizsalušajos ūdeņos. Bet tomēr, balti piesniguši koki, kas noliekušies pāri ceļam ir apbrīnas vērti. Arī lielos mīnusos :)

Šodien, akal sēžu pa iekšu un domāju, kā saņemties. It kā jau esmu saņēmies un daru, bet vajag darīt vairāk, labāk. Un galvenais, ka ir pašapziņa, ka es to varu. Ja zinātu, ka spēju limits ir sasniegts, tad mierīgi varētu arī atmest ar roku, bet apzinos, ka dziļi iekšā vēl tāpat ir pilns ar rezervēm. Lielām rezervēm, ko vajag vēlēties izmantot.
Tagad paņemšu un sarakstīšu 5 lapas rakstam, lai 15. janvārī varētu to iesūtīt.