Tagad jau esmu apēdis savu sestdienas vakara saldējumu un noskaņojums nedaudz ir uzlabojies. A tā, aizgāju pamedīt un palaidu garām alni. Bļ. Tā nu paliku bez aļņa gaļas šmoriņa. Njā. Tāds ritīgi sūdīgs garīgais par to bija. Zināju, kur ies un zināju, kur vajag gaidīt, sagaidīju, bet kaut kas pietrūka.
Vismaz daudz maz drīz pēc tam reabilitējos, jo izvēlētajā vietā garām skrēja arī meža cūkas, kuras visas tomēr tālāk neaizskrēja. Nē, nu cūkgaļa arī ir makten garšīga, bet tomēr ne tik garšīga kā aļņa gaļa.