Šodien izlēmu, ka tomēr vēl var veltīt dienu medībām un jāmēģina būs saņemties nākamajā mēnesī, lai kaut ko aktīvāk, mērķtiecīgāk sadarītu.
No rīta pirmais piegājiens beidzās bez nekāda rezultāta - tā īsti arī nekas pat netika redzēts. Tad nu akal pārbrauciens uz nākamo vietu, neliela pauze un medības turpinās. Tā nu stāvu savā vietā un priecājos par jauko skatu.
Nē, nu atainojot skatu ar mobilā telefona palīdzību, protams, nevar radīt to noskaņojumu, bet tā saule tā tieši krita starp eglēm. Tāds jauks skats, turklāt, tā jau pārkāpu savus principus attēlējot skatu, jo nācās meklēt telefonu un izdarīt uzņēmumu. Tā var bildē uzņemt arī kaut ko skrejošu :)

Tā nu mierīgi stāvu, kad dzirdu, ka otrā pusē vienreiz izšauj, uzreiz jau ir skaidrs, kas šāva un kur šāva, vienīgi dīvainā kārtā bija tikai viens šāviens. Neko mierīgi stāvu un gaidu, kas notiks tālāk. Tad nu dzirdu, ka pie blakus stāvošā pa mežu notiek rosība, jo var dzirdēt diezgan pamatīgu krūmu krakšķēšanu. Domāju, ka tā brakšķēšana pārstās, jo zvērs(i) tur ies arī pāri ceļam. Bet nu redzu, ka mežā parādās kaut kas melns un kustās manā virzienā. Ņemot vērā, ka vieta jau laba, lai izvērtētu, kas skrien un pa ko šaut, tad redzu, ka skrien rindiņā meža cūkas. Es jau noskatos, ka pēc principa būtu pirmā, otrā jālaiž garām un pa trešo varētu šaut. Priekšā tieši tāda laba līnija, kur šaut. Bet tad notiek diezgan negaidīta lieta, ka tā rindiņa izklīst un pārvēšas par baru, kas rezultējās ar nespēju pārorientēties situācijā un neveiksmīgu šāvienu. Skaidrs, ka jāšauj otreiz, bet tagad situācija ir vēl nedaudz mainījusies, ka viens no diviem atpalicējiem sāk skriet vēl tuvāk ceļam, tā ka skaidrs, ka jāšauj tas. Pa vidam vēl nedaudz nolažoju pārliekot pirkstu no viena gaiļa uz otru, jo cimds nedaudz aizķeras, bet nu situācija atkal jau tiek kontrolēta, spēju saņemties un pat redzu, ka diezgan veiksmīgi esmu nomērķējis. Tad tikai bams - un skatos, ka kaut kas nokrīt. Pēc kāda laika vēl bams pie nākamā mednieka, bet neveiksmīgs bams. Vēl pēc kāda laika garām aizskrien 3 atpalikušie rukši, bet kaut kā skrien pārāk tālu un pat nemēģinu sveicināt. Tā nu drīzumā gan jau tikšu pie meža cūkas šmoriņa.

Šoreiz pat pozitīvi pārsteidza kolektīva biedri. Vadītājs bija noorganizējis katlu, kurā šmorēja stirnu uz uguns, tad vēl sacepa aknas un meža cūkas pautus. Tāda īsti pozitīva noskaņa bija.