Vakar saņēmu uzzaicinājumu uzspēlēt volejbolu - ev, rīt Burtnieku kauss, moš negribi palīdzēt, tieši vajag pirmo tempu. Kādu brīdi padomāju, beigās arī nolēmu, ka vajag tomēr nedaudz tos kaulus izkustināt, spēles jau svaigā gaisā 6 pret 6 arī ir interesantas, jo tur ar vienkāršu fizisko spēku ne vienmēr pietiek un ir vēl dažādas citas interesantas lietas, piemēram, saule acīs, vējš, kas pūš bumbu.

Tā nu šorīt jau nedaudz pirms 9 mani savāca un devos visu dienu pavadīt svaigā gaisā - aktīvajā atpūtā.
Vispirms jau ielozējām ļoti labā apakšgrupā, kur katrā no pārējām komandām bija kāds volejbola leģionārs, kas sezonu pavadījis kādā citā valstīt, vai arī kāds pārstāvis no Schenker līgas. Es biju ticis diezgan labā komandā, neviens gan no augstākās līgas laikam nebija, bet toties laikam visiem bija pieredze vismaz nacionālajā līgā - tāda labi sabalansēta komanda.
Lai arī apakšgrupā vājas komandas nebija, tomēr spējām veiksmīgi nocīnīties un ieņemt 1. vietu tajā, kas garantēja lielāku atpūtas laiku. Pretinieki gan tāpat beigās bija visai spēcīgi dažiem augstas klases spēlētājiem, tomēr veiksmīgi to pārvarējām un nāca pretī turnīra lābāk nokomplektētā komanda, kur nu - vāji spēlātāji īsti nebija. Viens spēlē Itālijā, viens spēlēta tepat Latvijas čempionvienībā. Vēl kādi diva ar starptautisko pieredzi. Teorētiski varianti bija maz, bet praktiski pretiniekiem bija problēmas ar attieksmi. Pirmajā setā staigāja riņķī tādi smaidīgi un par visu tikai pasmējās. Galotnē paši neatspēlējām un rezultātā 14-15, jo tāda interesanta izspēles kārtība. Toties otrajā setā jau viņi neizturēja. Pēc epizodes, kur leģionārs knapi trāpija man pa blokā knapi pa pirkstu galiem, ko tiesnesis neredzēja un es to arī noliedzu, jo pietiekami ir dabūts iekšā, ka tiesnesis pretiniekiem šitādus par labu nosvilpj, tad viņi kaut kā salūza - njā, seta beigās dabūsi šito atpakaļ. Žēl, bet diezgan pārliecinoši šo un nākamo setu uzvarējām un tikām tālāk. Tā nu vēl vienu spēli nocīnījāmies un tikām finālā, kur vajadzēja gaidīt pretinieku no zaudētāju zara - kas izrādījās tā pati komanda. Nospēlējām jau normāli, tikai beigās zaudējām pa setiem 1-2, toties spēle bija līdzīga un pretiniekiem nebija problēmas ar attieksmi - varēja redzēt, ka ir labi noskaņojušies spēlei.

Bet nu es īsti nesaprotu tos stārus, kuri atbrauc uz šādiem it kā sētas mačiem un pēc tam nevar uzspēlēt ar normālu attieksmi. Daži tur jau no rīta izskatās normāli saguruši un tēlo nažus. Ok, vēl var saprast tos, kuri ir atbraukuši atpūsties un nekādus ūbernažus netēlo. Bet nu bija jau arī tādi augstāko līgu spēlētāji, kuri tam visam piegāja diezgan nopietni un diezgan labi arī cīnījās.

Uzlekt vēl varu, galīgi tizls palicis neesmu un, ja vien būtu vēlme, tad jau nedaudz patrennējoties varētu gan jau mierīgi nacionālajā līgā vēl uzspēlēt :)