Gribēju iet gulēt, bet kaut kā vēl bija nedaudz par agru. Nu miegs jau it kā nāk, bet, ja nav vēl deviņi vakarā, tad gulēt iet īsti arī negribas. Beigās sadomāju, ka varētu paskatīties kādu filmu. Tā nu arī sāku skatīties Austrāliju. Kā sāku skatīties, tā arī aizskatījos. Patiesībā likās tāda samērā laba filma. Droši vien manam noskaņojumam atbilstoša. Varbūt stāsts bija nedaudz par garu izstiepts, taču tajā pašā laikā tā bija samērā interesanta un kaut kā to garumu varēja pārciest.
Katrā ziņā viena no pozitīvākajām lietām, kas tur bija - vajag stāstīt. Savā ziņā - life is a story what you tell.
Stāsti ir visapkārt. Vajag tikai mācīties tos pastāstīt. Bērnībā likās, ka stāstīšanas prasme ir ļoti zema, tagad to kaut nedaudz esmu izkopis, bet parasti tie stāsti ir tādi, nez kā lai to labāk pasaka, neparasti ar straujiem pagriezieniem. Kā tagad - divās rindkopās esmu ticis no miegaina vakara līdz stāstu stāstīšanai :)