Tad nu šodien nedaudz aizbraucu uzspēlēt strītbolu, ja to tā var nosaukt. Groza augstums arī bija ap 2.9m ierasto 3.05m vietā, tāpēc tur vietējie naži varēja baigi izcelties liekot no augšas. Tālāk tiesāšana arī bija augstākajā līmenī, jo brīžiem tas vairāk bija, kā komandas biedrs atzīmēja, strītbols ar handbola elementiem, kur pieļauj turēšanu un grūšanu, lai nevarētu uzmest uz vārtiem. Paši gan arī nenospēlējām diez ko labi, bet nu atpūta bija laba. Jā, šādam strītbolam pietrūka tie 5+ kilogrami, ko sanāca nomest ceļojuma laikā.

Bet pats labākais bija tas, kā es no rīta cēlos, lai varētu sataisīties un arī aizbraukt uzspēlēt. Iepriekšējā vakarā sanāca aiziet uz mežu pamedī un pasākums ievilkās līdz kādiem 22, turklāt, arī pamanījos nostaigāt kādus 7km, tā ka biju pietiekami noguris. Tad nu vakarā mantas arī neliku somā, bet izdomāju, ka salikšu no rīta. Uzliku tā laicīgi modinātāju telefonā, lai visu normāli var izdarīt un gāju gulēt. Tā nu no rīta dzirdu, ka zvana modinātājs, ilgi negaidu, autopilotā pieceļos, paeju dažus metrus, paņemu un izslēdzu modinātāju. Tad nu vēl baigi nāk miegs, tāpēc arī ņemu telefonu līdzi un eju vēl nedaudz pasnaust. Tad kaut kā uznāca baigais sapnis par kaut kādu ļauno, kas kaut ko ir nolaupījis un bēg, bet es ar vēl vienu sekoju. Tā nu ļaunais ielec liftā un uzbrauc augstāk, bet es apskatos, ka ar liftu nekur nevar aizbēgt, tāpēc ir nedaudz jāatpūšās un jāizplāno stratēģija kā pareizi pieveikt ļauno. Tā nu sēžu pie lifta un domāju, kad prātā no kaut kurienes parādās doma, ka vai tik man jau nezvanīja pulkstenis un nevajadzēja jau kādu laiku atpakaļ celties. Tad nu es ātri arī pavēru acis, paskatījos pulksteni un secināju, ka ir pagājusi tikai kāda pusstunda, tāpēc vismaz varēšu visu sakrāmēt, tikai stipri ātrākā tempā.
Tā nu visai interesanti šodien sanāca pamosties.