Tas nav domas treniņš, manuprāt, jo šajā procesā īsti neradi domu pievienoto vērtību. Ideja jau ir, bet to ir nepieciešams pasniegt citiem saprotamā veidā.
Domāšanas treniņš ir tieši abstarktās lietas, jo tas palīdz veidot galvā šīs abstarkcijas, kuras pēc tam arī galvā var konkretizēt.

Turklāt, pietiekami labs saziņas līdzeklis ir arī piemēra parādīšana. Ja es eju, paņemu koku, ar kuru dauzu pa ābeli un krīt āboli, tad tā jau ir doma, kura tiek materializēta manā darbībā. Bet kāds cits to redz un instinktīvi šo visu atkārto, jo zin, ka rezultātā no ābeles nokritīs ābols.

Manuprāt, vārdi ir galvenokārt saziņas protokols. Ņemot vērā, ka protokols nav viennozīmīgs un zināšanas par protokola sastādīšanu ir ierobežots, tad tāpēc arī var rasties šīs te problēmas, lai Tevis uzrakstīto protokolu varētu saprast citi cilvēki.