Šodien bija klasiskā sestdienas atpūta svaigā gaisā.
Plusi jau ir un sniega daudzums lēnām sarūk, tomēr sniegs vēl ir sastopams, kas ļāva sagatavoties medībām un izpētīt vietas, kur varētu būt zvēri. Izpētes darbi bija veiksmīgi, un daži cilvēki pat redzēja meža cūkas, pat vēl spēja tās pasveicināt. Šodien gan nekas vairāk kā sveiciens tā arī netika sagaidīts.
Tā kā dzinēja medības beidzām diezgan laicīgi, tad, apspriežoties ar tēvu, tika nolemts, ka varētu vēl vakarā aizbraukt pāris stundas pasēdēt mežā, varbūt ka tā vismaz varēs kaut ko dabūt. Tā nu sēdējām kādu laiku, kad pēkšņi mežā dzirdams - brik. Tas nozīmē, ka varētu arī sagaidīt kādu meža cūku arī šāviena attālumu. Tā nu arī ir brik, brik, krakš. Lēnām arī apmēram dzird kā tā pārvietojas.
Šoreiz gan uksim kaut kas neiepatikās un krik, krak lēnām aizgāja neredzēts. Bet tā jau forši, sēdi, klausies kā pārvietojas. Uzreiz citas sajūtas un cerības :)

Ko lai saka, laba aktīvā atpūta ar pietiekamu skaitu km kājām.