nu cik var!
man ir piegriezusies rijīgi debilā cilvēces daļa, kurai patīk, ka no mutes nes pēc līķa. tik tiešām. un apriebies dzirdēt, ka esmu maza un naiva, un turklāt nesaprotu, ka es pasauli mainīt nevaru.
labākajā gadījumā nākas dzirdēt - labi, paliec tu pie savām domām, es pie savām. pie kādām domām? cilvēkam jābūt īpaši debīlam, lai domātu, ka es te uztraucos par kāda domām.
man pohuj ko tu domā, man gribas kliegt par to, ka tu nogalini!