Braukt uz Rīgu ir kā lidot uz Marsu. Rīdzinieki vispār nav nekādi cilvēki, viss tur pārvēršas pēc katrām 10 dienām, jāstaigā kā pa plānu ledu un jāgrib mājās, jo mežā ir viegli un vientulīgi, nemaz nav jārunā un ir jāzina tikai tas, ko pats gribi zināt. Kur, ellē, visi rauj to ziņkārību tādās zirga devās? Un vispār - par ko ir dzīve?