Ek, kaut kas tajā visā ir. Saule, cīruļi, putekļains (nē, nu šis tikai tā, poēzijas labad) ceļš, kas aizvijas (ditto) tālumā, un es soļoju no Vācijas uz Holandi pastaigāties bra-ši un lep-ni, un kaut gan mājās man negribas, tak tomēr heroiskā ritma ieturēšanai pie sevis ņurdu: "Un mēs ejam un ejam, un traucam, un steidzam, par vēlu mēs nedrīkstam būt." Mja. Tieši tā. "Mēs nāksim drīz, Latvija, gaidi."