Un kā lai tagad neuzpīpē? Man jau cigarešu paciņa pusē. Nervus nenomierina, bet ir jēga sēdēt ārā un vieglāk domāt. Sāp. Vēl joprojām sāp.

Gribu,lai viss būtu kā iepriekš. Bet nebūs. Es cenšos nedomāt par to, kad rakstu viņam, bet visu laiku nokļūstu pie tā, ka teksts ir vēsāks nekā jebkad agrāk.
Un jūtas it kā mirtu manī. Ja atkal aizbraucot pie viņa man būs bail viņam pieskarties, jo viņu nepazīšu.

Bāāāāāc.
Kā man besij viss.