šovakar bija skaistais saulriets.

Latviešu valoda – vienīgā valsts valoda.

Sēdies, Saeima, tu jaunāka

Te izgājšnedēļ uznāca kārtējā ģenealoģijas izpētlēkme, noraku diennakti, lasot baznīcgrāmatas, reģistrus, starpkaru perioda Latvijas pasu datubāzi, nu tādas lietas. Periodika.lv un raduraksti.lv vienu brīdi bija tik daudz vaļā pārlūka lodziņu, ka datora resursi beidzās.

Tagad man ne tikvien igauņu zari ir super apzināti, bet arī baltvācu, un, kā izrādījās, arī īsteno prūšu un šļahtiču combo ir daudz maz skaidri. Te vēlreiz milzu pateicība vectētiņam, no kura esmu mantojusi no rūtiņu burtnīcas izrautu vidus lapu ar pierakstiem un zīmējumu par viņa apzināto personu loku, kas nu ir izrādījies 100% akurāts materiāls.

Tomēr šis ieraksts nav par aizkustinājumu un asaras izsitošo laimes sajūtu, kas izraisās, kad tu piecos no rīta 845.lapā Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes 1856.-1893. gada alfavitā beidzot tiešām ieraugi “Antonia Lechowitsch mit Alexander Iohann Dudat” vai Liezēres pagasta grāmatā atrodi “Minne Iwankaln” dzimšanas faktu 1873.gadā.

Lai pieminētie Antonia un Alexander Iohann būtu varējuši apprecēties, tiem bija jāpārvācas no Prūsijas uz Rīgu (tiešām nezinu, kāpēc), jātiek reizes 3 uzsauktiem gan luterāņu, gan katoļu draudzēs, Alexander bija jāpāriet katoļu kārtā, un tas viss aizņēma 2 gadus. Liela mīlestība, jādomā. Spriežot pēc tā, ka man ir vairāki 1–1.5% ģenētiski relevanti ļaudis piemačoti iekš myHeritage, kuru uzvārds ir Liachiavichus vai Dudat (visi Vācijas resp. bij. Prūsijas pilsoņi), no Mazlietuvas tur masveidā gājuši prom pagarākā laika nogrieznī, un viens - pat ar kājām uz Liepāju, par ko periodikā var atrast kriminālpolicijas ziņu, ka no Lietuvas SSR puses bez atļaujas ienācis Jānis Jāņa (Iohann Iohannovič) dēls Dudats, laikam jau nācis pie brāļa uz Rīgu.

Baznīcgrāmatu saturs raisa vislielākās pārdomas. Tas Rīgā atrodamais dokumentētais tautību mikslis ir vienkārši neticams. Tā kā man tagad nācās palasīt gan katoļu, gan baptistu, gan luterāņu grāmatiņas, nevarēju nepamanīt gan to paralēlo līdzāspastāvēšanu (Vidzemes) zviedru, igauņu, somu; (Kurzemes-Zemgales) poļu, prūšu, baltvāciešu un aškenazi, gadās pa kādam franču vai itāļu uzvārdam, (Latgales) slāvu, krievu vecticībnieku - it kā nodalīto, bet nu laikam jau daudz maz blakus eksistējošo paralēlo realitāšu esību. Rīga ir konkrēta daudznacionāla metropole, kur katram ir savs it kā konkrēts nodarbes veids un niša. Sevišķi ap 1880.-1939. gadu periods ir dikti aktīvs un industriālās revolūcijas dzīts lēcienveida attīstības moments.

Ulmaņlaiku periods ir ļoti bagāts ar informāciju par to, kā cilvēki ir vēlējušies pārsaukties, mainīt uzvārdus, tautības un pilsonības. Gandrīz 100% gadījumu vācu, ebreju un krievu tautību pārstāvji vēlas kļūt par Dzelmēm, Vilkiem, Kārkliņiem vai Mauriņiem.

Kurpretim 2026.gadā, pieaugot dažādās platformās testētajām personu grupām, arvien precīzāk iezīmējas reģionālās atpazīšanas iezīmes un skaidrāk iespējams izprast no kurienes latvieši ir latvieši. Tā piemēram, šī ieraksta autore 6 gadu laika gaitā no ~83% Latvian ir kļuvusi par 67% Latvian, un pārējais ir 10.3% Lietuva/(Prūsija), 4.1% Igaunija, 13% Vācija, 2.6% Greek&Balkan, un pa mazam gabaliņam Finnish, Swedish un Asturian.

Stāstam morāles nav. Pasūtīju arhīva izziņu par vecvectēva un vecvecmammas vācu pasi un valstvāciešu izbraukšanas uz fāterlandi apliecības. Cerams, ka nenoderēs.

Up yours, woke moralists. We'll see who cancels who.

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:

reku', sauleszaķis uz monitora uzzīmējis līnijas, drusku krīt uz nerviem, ka smaidās, būs prieka līnijas sejā ievilktas uz mūžu, bet nudien, es negribu būt vecs cilvēks ar dusmu rievu izvagotu seju, labāk, lai prieks zīmē svītriņas

Vakar ltv arhīvā noskstījos rež. Viskonti "Bellissima" - emocionāla vardarbība pret bērnu.

Gan jau nekas nav mainījies. tie vecāki, kas bērnam liek iet ntajos pulciņos - spēlēt vijoli, klavieres, čellu, dziedãt, jāt ar zirgu, spēlēt tenisu, dejot balles dejas, spēlēt hokeju, basketbolu, gleznot.

vakardienas prieks:

"Ja kādam problēmas sagādā tas, ka nākotnē vidējais latvietis būs drusku brūnāks, man viens lūgums, pagrieziet galvā vienkārši slēdzīti. Ne Satversmē, ne preambulā, ne arī latviešu literatūras klasiķu darbos ir neredzu centrālo uzstādījumu, ka latvietim obligāti jābūt baltam," uzsver P. Strautiņš, piedaloties konferencē “RĪGA 2050”, kur tika iezīmēts Rīgas ilgtermiņa attīstības plānošanas process.

Ansis Pūpols: Tas būtu nežēlīgi, ja mēs stātos ceļā cilvēka sapnim! Sametīsim, draugi, Pēterim solārijam!

Why Don't Fascists Eat Vegetables?

• Gribi iemācīšu, pēc kādas loģikas noteikt, vai tu vai kāds cits operē ar vērtīgu informāciju vai neapzināti ir pakļauts propagandai, “psiholoģiskai operācijai”, tā saucamajam hiperkapitālisma verdzības struktūru informatīvajam freimworkam, kas piedzīvojis paredzamu eksploziju ģeneratīvo modeļu ērā. Ir iespējams simulēt veselus virtuālus speisus, komūnas, diskusijas. Virtuālajā vidè un by proxy realitātē jau ir injektēts milzu apjoms ar simulētu vēsture un kultūru. Ar domām, kas nav mūsu domas.
• Ak jā, ja tu neproti strādāt ar tekstuālu info, vari pat nelasīt šo visu. Tevi nekas neizglābs, jo tu jau esi ielaidis savu nespēju pārāk tālu. Atgriezties vairs nav iespējams. Kā gan citādi tu analizēsi to, ko tev vislaik liek priekšā?! You are fucked. Šis raksts ir domāts pārējiem nevis tev.

• 
  
  1. jautājums, ar ko esi apbruņojies savā liktenīgajā INFO ANALĪZĒ:
  
  
  KURAS KATEGORIJAS INFO TAS IR, KO TEV PREZENTĒ (konkrētais avots, raksts, twīts, koments, doma, vārds, grāmata, kinofilma, cilvēks, utt.).
  Vai tā ir NIHIL VERUM (“nekas nav/nevar būt patiess” jeb “viss ir psyops”) vai NIHIL DESPERANDUM (“nekas nav emocionēšanas/bēdāšanās vērts”)?
  
  
  Atbilde slēpjas Plato alas alegorija. Ja visu dzīvi tu fokusēsies vizuālo komunikāciju, estētiku, fasādi, “pakazuhu”, šo SPECTACLE BASED REALITY ar tās miljons ekrāniem, skatuvēm, bezjēdzīgajiem podestiem un pjedestāliem, aktieriem, svarīgiem cilvēkiem, kuros jāklausās, un tu šo savu fokusu nebalansēsi ar darbu templī, tad tu būsi viens no grandiozākās izrādes skatītājiem, un ilgtermiņavtas tev liks justies diezgan slikti, jo tā ir 1 no vakara aģendām (un tu esi permanenti ielūgts, hehe). 
  
  
  2. jautājums. VAI INFO LIEK TEV IESTIGT NEVESELĪGAS DOMĀŠANAS / UZTVERES / RĪCĪBAS ATKĀRTOTOS CIKLOS (negatīva influence) vai arī VAI INFO TEV KOPSUMMĀ NOVED PIE PAŠA APGAISMES / ATTĪSTĪBAS / PALĪDZ ĻAUT ZELT SEV UN/VAI CITIEM (pozitīva influence)?
  
  
  
  Pārfrāzējot, VAI NARATĪVS VEICINA TAVU GARÎGO / KOGNITĪVO ekspansiju, PALĪDZ IZPRAST UN LABĀK ANALIZĒT realitāti / DARBOTIES AR VISU FORMU UN PAKĀPJU INFORMĀCIJU? 
  VAI NARATÎVS VEICINA TAVAS REALITĀTES UZTVERES KOHERENCES ZUDUMU? Ja tā, tas visdrīzāk būs NIHIL VERUM kategorijas INFO.
  
  
  3. jautājums. KAS / KURŠ IR NARATĪVA ARBITRS / PASŪTĪTĀJS / PROJEKCIJAS AVOTS? Un kuras šai loģikas ķēdē ir INFO “IN AND OUT” GRUPAS - info plūsmas avēnijas, piemēram, vieta, kur informācija parādījās pirmo reizi. Un kādu pienesumu šīs grupas ģenerē kolektīva psihē? Šeit atgriežamies pie 2. jautājuma. Ja info kolektīvu dara brīvu, veicina tā daļiņu izaugsmi, attīstību, labklājību, koherenci - pozitīva influence, tas visticamāk nebūs psiholoģiskais ierocis. Ja info dekonstruē kolektīvu vai tā daļiņas - tas visticamāk būs psiholoģiskais ierocis.

Collision Course (2026)

Pārlasīju šorīt pusmiegā uzrakstīto tekstu un izbrīnīja lielais jautājumu zīmju skaits. Tā jau smieklīgi, bet galīgi neiederīgi, tāpēc tās nodzēsu. Tas tikai liecina, ka laikam pati esmu kā staigājoša jautājuma zīme.

Tuaregu tuksneša blūzs ir mana sirdsmūzika. 

Piemiedz, ja tu miedz ciet, seksa kaka.

Ir tāds "straight man" humora žanrs - absurdu stereotipu kopums par to, kā vīrieši uzvedās dažādās sadzīviskās situācijās. Kaut kāda iemesla dēļ man tos sanāk novērto Stockmann pārtikas notaļā. Vienā reizē džeks savai draudzenei skaidroja, ka viņš kā vīrietis nevarēs ēst kaut kādu produktu, jo tas satur soju. Jaunākajā epizodē kāds cits džeks savai draudzenei stāstīja, ka viņš lietos apsvērto uztra bagātinātaju, kas laikam bija kaut kāds augu izcelsmes pulveris, ja tas saturēs arī kreatīnu. Gaidu to brīdi, kad kāds tajā veikalā meklēs krējumu ar testosteronu.

atgriezos no Venēcijas, kur biju skriet pusmaratonu.
un vislabākais tajā visā bija tas, ka biju ar draudzeni - mēs izdomājām, mēs pieteicāmies, mēs aizlidojām un mēs noskrējām. visu pašas!

beigās pavadīju vairāk kā nedēļu saulainās saulainās kanālmalu pastaigās. apskatīju nebeidzamas izstādes, kuras nepaspēju maijā. satiku visādus pārsteidzošus cilvēkus. izdzēru savu bļodiņu spritču un apēdu savi katliņu zivju.

(starp citu, es lēnītēm kāpju uz pesketārieša takas, un tas ir labi)

pusmaratona distance tikai pēdējos piecus kilometrus pa īsto Venēciju, jo sākas kotinentā un tad pa to lielo garo tiltu, es tur biju savākusi spēciņus, lai kārtīgi rautu kanālmalas, bet, izrādās, skrējienu biedri baidās no ūdens, un paisuma laikā skriet sanāk arī pa "līdz-potītēm-ūdeni", kur dažs labs mulsa un apstājās, un meklēja labākās vietas, kā apskriet, veidojot šausmīgus sprūdņus. es triecos caur peļķēm, kāda jēga izvairīties, finišs jau pēc dažiem kilometriem, bet tāpēc beigās man sanāca zemāka sirdsdarbība kā visā trasē, jo es ik pa brīdim dabūju gandrīz pastāvēt uz šauriem tiltiem aiz tādiem "aij aij, slapjš!" mīkstuļiem. tik un tā, fuf, iznāca sub2h, starp citu, jā, mans pirmais sub2h!

dienas prieks

"Reģistrācijas lēkme pašlaik ir piemeklējusi Mājokļu un vides departamentu Rīgā. Departamentam jāzina viss par ikvienu sauso ateju - gandrīz vai cik reižu, cik iedzīvotāju to apmeklē lielajās un cik mazajās darīšanās. Reģistrācijas anketā jāuzrāda izvedamais notekūdeņu apjoms, decentralizētās kanalizācijas sistēmas tilpums, notekūdeņu izvešanas biežums - no “sirsniņmājiņu” īpašniekiem tiek prasīti aprēķini, kuru veikšanai vajag teju vai bakalaura grādu inženierzinātnēs. Jāuzrāda arī, cik bieži tiek veikta “mantas” izvešana un pēdējās iekārtu un tvertņu apkopes datums, it kā ateja būtu lidmašīna.
Pašvaldība turpina sakārtot decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru, jo tajā joprojām nav reģistrēti aptuveni 40% Rīgā esošo sistēmu.
Reģistrācijas prasība nav jauna. To paredz gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 384, gan Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 66. Sistēmām, kas bija izbūvētas līdz 2021. gada 31. decembrim, reģistrācija bija jāveic līdz 2021. gada 31. decembrim, savukārt jaunizbūvētas sistēmas jāreģistrē viena mēneša laikā pēc to izbūves vai nodošanas ekspluatācijā."

https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/533304-riga-jaregistre-decentralizetas-kanalizacijas-sistemas.htm

atgriežoties pie publicētā 2

"Ar nožēlu informējam, ka 12. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē plānotie muzikālie uzvedumi “Mūžības skartie” nenotiks," paziņo "Vilsons Production" savā "Instagram" kontā.
Šajā gadā, kad atzīmējam dzejnieka Aleksandra Čaka 125. jubileju, ar programmu “Mūžības skartie” neesam spējuši uzrunāt pietiekami plašu auditoriju, lai iecerētos pasākumus varētu īstenot. Mums ir svarīgi par to runāt atklāti. Kultūras notikumu veidošanā ir reizes, kad skatītāju atsaucība nesasniedz iecerēto. Paldies visiem, kuri izrādīja interesi par šo programmu, kā arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un māksliniekiem par sadarbību un ieguldīto darbu."

https://nra.lv/tautaruna/nebusanas/533406-atvelts-muzikalais-uzvedums-muzibas-skartie.htm

Nezinu kāpec, bet Rasa 'džeks' vai 'džekiņš' vietā saka 'vecītis'. Izklausās mīlīgi.

atgiežoties pie publicētā:

Melisa Debora un Anta Engele:

"Pēdējā laikā lasīts salīdzinoši daudz ziņu par pustukšām zālēm un pat atceltiem koncertiem nepietiekama apmeklējuma dēļ…
Mīļie klausītāji, uz mūsu koncertu Ķeguma Tautas namā 7. novembrī šobrīd izpirkta mazāk nekā pus zāle… mēs esam lielas entuziastes un mīlam arī nedaudz riskēt, tāpēc koncertu NEATCEĻAM, bet no sirds priecāsimies par katru, kurš jau šodien ar biļetes iegādi balsos PAR mūsu koncerta notikšanu!
Šo koncertu rīkojam pašas, un tas nozīmē, ka sedzam dažādas organizatoriskas izmaksas, īres, komisijas, licences, ceļa izdevumus utt. Mēs nekļūstam miljonāres arī tad, ja nodziedam izpārdotu koncertu, bet iegūstam naudā nenovērtējamas emocijas un gandarījumu, ja no visām sēdvietām skan jūsu balsis un varam iegriezt kārtīgu enerģijas virpuli!
Milzīgs paldies ikvienam, kas jau ir iegādājies savu vietu šajā koncertā – jūs dodat iespēju mums darīt to, kas mums vislabāk sanāk, un apliecināt to, ka mūsu darbam ir jēga!"

/ja uzrunā tas, ko dara meitenes, paskatieties pasākumus...