aplūkojot itālijas čempionāta tabulu, vislielākais prieks, protams, ir par klubu no udīnes pilsētas
pasaulē mēdz eksistēt klubi, kas cenšas cīnīties par medaļām, čempionu līgu vai vismaz eirohujņu, vai arī pret relegāciju no divīzijas
taču ir daži, ļoti reti un sarkanajā grāmatā ierakstāmi klubi, kas vienkārši hevo fanu
tāda ir "udinēze"
viņi nekad neko nav uzvarējuši, tajā pašā laikā nekad neizkrītot no a sērijas
teorijā tas ir itāļu "ajakss", jauno talantu kalve ar vienu no labākajiem skautingiem eiropā
praksē "udinēzes" īpašnieks džampaolo poco (viņam pieder arī angļu "votforda") netiek galā ar savām emocijām - par argentīnas izlases(!) pussargu, kas spēlē tur gadiem (!), rodrigo de polu, džampaolo, šķiet, gribēja nevis naudu, bet sev trešo olu vai kaut ko tamlīdzīgu
krutā biznesplāna ietvaros udīne ir pārdevusi laikam tikai vienu spēlētāju - kolumbijas izlases(!) uzbrucēju luisu murielu ar karuseļiem granādā un seviļā
viss pārējais ir jūtami pohuj
kāpēc viņi neizlido no augstākās divīzijas?
tas paceļ interesantu jautājumu, kādēļ vispār klubiem ir vajadzīgas jaunatnes akadēmijas, ja mēs to neuztveram tīri kā biznesu
lūk, nesenā intervijā "krasnodaras" īpašnieks gaļickis skaidro kaut kur nepopulārus, taču visumā ļoti saprotamus jēdzienus, kurus atļaušos pārfrāzēt no nedaudz cita aspekta
akadēmija - tas klubam ir izpletnis avārijas situācijās
lūk, teiksim, maskavas "spartaks" pirms spēles ar "ufu" palika bez centra pussargiem, zobņins traumēts, paliek tikai umjarovs
un tad no akadēmijas atnāk uzpēlēt ļitvinovs - un aizvada labu maču, īpaši nekļūdas, savas zonas aizsardzībā nosedz, malacis
ja akadēmija spēj pietuvināt jauno spēlētāju līmeni pamatsastāva līmenim, tad tu jau spēlē nevis ar 15, bet gan kādiem 45 spēlētājiem, tevi nekādas traumas nevar īsti nograut
un tas ir tas, ko arī dara "udinēze"
|
|
par fudbolu
pagalmā ufc es pat nezinu, ko tagad darīt futuroloģija
wiki 2025 īsumā par k/f cruella līdz hārlijas kvinas superharizmai emmas stounas varone neaizvelk ne uz pusi viss ļoti sanaftalīnēts, kā joku, tā arī specefektu ziņā konflikta risinājums augstošās spriedzes eskalācijā ar sobutiļņikiem - plankumainais dalmāciešu režisors gillespī (starp citu, viņa kontā ir arī 'i, tonya' ar augstākpieminēto margo) paceļ ķepiņas nē, nu labāk vēlreiz noskatīties birds of prey par geimingu
šodien pilnās burās iet vaļā life is strange 3 viss kā pienākas - amerikas vidiene, hipsteri kopā ar lamberdžekiem (un kā lai atšķir), indīroks kopā ar rednekiem piedzīvojumi usa mazpilsētās turpinas ar jaunu sparu kārtējo reizi vislabāk viņiem padodas atainot bēres
Ābola straujā pazušana no ētera pirmais vārds, kuru vajag iemācīties angļu valodā ir noteikti off licence pārējais arī ir diezgan jautri, cik ļoti mūs skolā māca tieši american anglish
mūsu mīļākajā ansambļa kino albumā "eto ņe ļubovj" ir daudz kas aizgūts no the smiths taču dziesma "pavasaris" - tas taču vispār izklausās pēc beach boys, ne "Esmu klusa un mīļa meitene, bet varu būt viltīga kā lapsa, indīga kā čūska un parādīt savus nadziņus," stāsta 24 gadus vecā Viktorija Špundzāne no Rēzeknes novada. "Esmu atnākusi strādāt un parādīt, ka laukos ir ne tikai strādīgas, bet arī skaistas meitenes. Tāpēc arī "Lauku sētā" pucēšos. Ar smaidu var panākt vēlamo. Puišiem uzsmaidīšu un gan jau viņi palīdzēs," teic daiļava. ----------------- nu tad beidzot, tiktoka zvaigzne satiks frendzonas speciālisti!
par bodīpozitīvismu
man liekas, ka atšķirībā no parastām dienas skaistulītēm, kurām ir Pielūdzēju Pulks, korpulentām un apaļīgām meičām ir savs nafig FANĀTU KLANS piedevām šis asv / afganistānas solis var arī izskatīties kā diezgan tieša atbilde eiropas robežu bombardēšanai ar bēgļiem nē, nu nopietni, meds ar gadiem kļūst aizvien labāks un labāks nujā, šis tipa ir tā kā diezgan slavens dāmu šaha pleistails, visi līdzekļi ir labi es gan redzēju, ka fatality pret citu meiteni spēlē tādā pašā maikā a pret naidželu šortu viņu, šķiet, palūdza atturēties no agresīvas taktikas vārdsakot, hz, vai viņa tā vispār apzināti spēlē
saprotu, ka katalonija šobrīd bēdājas atdodot kinoparādus, vakardien noskatījos džārmuša "nakti virs zemes" un tapa latviešu virtuves viens no galvenajiem grāvējiem atšķirība: ar ķīveri vai bez ķiveres teiksim, ja hokejā jums kāds ievilks ar elkoni pa ar ķiveri aizargāto galvu pret bortu, jūs tur pasēdēsiet, viņu pagrozīsiet, un pēc minūtes dosieties atpakaļ laukumā a ja ievilks pa galvu bez ķiveres, tad jūs visdrīzāk pamodīsieties reanimācijā vai arī svētā pētera priekšā, tāpēc hokejā ir izdomāti aizarglīdzekļi pret traumām. to, ka jums neviens neieliks pa galvu, nekādi debesu spēki un pretinieka sazvērestības negarantē. viņiem taču galvenā ideja ir nevis personiskās brīvības doma, bet gan tas, ka tā vispār nevar būt, neticība. neticība kam? ka cilvēks nevar nomest atombumbu hirosimā un nagasaki uz citiem cilvēkiem? cilvēks nevar nomest atombumbu uz dabu? daba nevar nomest atombumbu uz cilvēkiem? mēs taču esam pasaules karaļi, a tur lido debīli taureņi un truls sikspānis. "tas nevar būt spēcīgāk par gripu", mēs evolucionējam, taču daba visu laiku arī evolucionē, kādam tas patīk vai nepatīk. šeit nu mēs esam, deltas, zetas un gammas šitstorma priekšā, un kam ir ķivere, kam tās nav.
otrreiz pārlasot manis dievinātā rakstnieka mihaila jeļizarova slešer-grāvēju "bibliotekārs" |