lūk, es tādu neatceros, kad viens čuvaks publicē manifestu, pats nobīstas mo saviem vārdiem, un manifestu likvidē, pēc tam atnāk otrs čuvaks, kas viņu mēģina aizsargāt (no kā?), pūdelis jāj uz ponija šovs

vēl saputrotāk uz mūzikas recenziju fona ir noskaidrot, kas ir MILF, un kas nav
un vai tas ir aizvainojoši sievietēm (laikam ir! neskatoties uz)
utt.

Долин говорит, что «Последняя дуэль» — самый реалистичный фильм в карьере постановщика, и сравнивает его с «Царством небесным» и «Робином Гудом» (их тоже снял режиссер). Скотт отвечает: «Пошел на ***, пошел на ***. Спасибо большое [за вопрос], но пошел на ***».

tāpat esmu sagaidījis farming simulator 2021

uzreiz jautājumi
kas, bļ, ir malčers?
es tā arī nesaprotu, ko viņš dara, izņemot to, ka pļauj zāli

toties elektroiekrāvējs ir labākais
lēts, ekoloģisks, figačī visas paletes
skatoties uz to, gribas jau lai viss darbotos no elektrības, nevis bendžas

beidzot spārnus ir izpletis tāds lauksaimniemcības tehnikas brends, kā valtra!
vispār vienmēr ir bijusi topā
būs jāpaskatās uz valtras lielajiem traktoriem

"Охотник за трюфелями живет один в дикой Орегонской пустыне. Когда его любимую свинью похищают неизвестные люди, леснику приходится броситься на её поиски и столкнуться лицом к лицу со своим прошлым."
galv.lomā - nikolass keidžs

nu, domāju, uzreiz 10/10

pie tam seriāls "midnight mass" ir absolūti neatvairāms brīžos, kad kļūst nevis par stīvenu kingu, bet gan mūsdienu kulturoloģisko kvintesenci

Рыцарь восклицает: Я отомщу за смерть своего брата.
Эльф: Мой лук с тобой.
Гном: И мой топор с тобой.
Некромант: И твой брат с тобой.

te internetos palasīju par piedzīvojumiem ar kanoe laivām

sāk piedāvāt kancelēt merilina mensona daiļradi, kuru tāpat tikai garā ubagojošas personas klausījās
nu, tas ir īpašs vaibs šādām personām, tāpat, kā, teiksim, verka serdjučka
starp citu, abi viens no otra ne ar ko īpaši neatšķiras

viens no maniem mīļākajiem stāstiem eurotracker 2 sakarā ir par braucienu uz košalinu
tā ir pilsēta polijas ziemeļos, netālu no gdaņskas

man piedāvāja maršrutu uz vietu, kuras nosaukumu vairs neatceros, acīmredzot, atmiņa tādas fiškas mēdz likvidēt uzreiz
skatos kartē, izskatās pēc košalinas piepilsētas, tādas vietas tur vispār nav, bet, tipa, blakus
poher, tūlīt noskaidrosim, es padomāju
aizbraucu 1000+ kilometrus lidz košalinai

ar šo es sākšu savu pirmo, bļ, kinoscenāriju

stāvu ar savu trucku naturāli kalnā (it kā mēs būtu pie slovākijas robežas, nevis jūras)
čekoju visu laiku karti
redzu sarkano finiša karogu kreisajā pusē, taču tas izskatās vairāk dzīvojamā ekā
nē, es padomāju, ka varbūt kaut ko nesaprotu, varbūt tur ir pazemes iebrauktuve, skatos tikai vienā līmenī
sāku kalnā grozīties, īsti nerubījot, kur man braukt

un tad es aptveru, ka šī piepilsēta (kuras nav), un šī kompānija ar pasūtījumu vispār NEEKSISTĒ
apmāns. fikcija. tās nav.

es vienkārši atbraucu izpildot neeksistējošas firmas neeksistējošu pasūtījumu
un šeit ir +1000 dusmas par šādu dievu attieksmi pret mūsu mazo zilo "volvo", kā arī +1000 kaifs - par afigennu un neparastu piedzīvojumu

incanti, a kontrpropagandas iespēju eiropas savienība neapsver
nu, tur, sīrijā un irākā kāds taču stāsta, ka ideja nokļūt eiropā caur baltkrieviju ir lieliska
varbūt vajag nodot informāciju, ka ideja ir lieliska tajā gadījumā, kad gribi izklaidēties pret lodēm un dzeloņstieplēm
savādāk cīņa te kaut kā sanāk vairāk ar sekām, nevis cēloņiem

kad meitene saka "korsieti, tu esi tāds duraks!"

13 gados reāli labākais, ko tev viņa var pateikt
23 gados, nu tā, diezgan ok vēl
33 gados, "ko tu ar to domā?"
43 gados "iznāk, ka mūsu savienībā tagad ir tikai viens intelektuāls cilvēks?"

da nē, tas patiesībā vienmēr ir nais

nē, nu "piščeblok" - reāli lielisks seriāls par vampīrismu pionieru nometnē

apsveicu sevi ar jubilejas the international 10 sākumu
šoreiz tas sākās nevis ar svinīgu gabēna uzrunu tautai, bet gan ar dotas koordinatora nokrišanu stīmā
kā rezultātā pirmo maču vietā mums jau pusstundu piedāvā ķeltu druīdu dziesmas

"turnīrs uz 40 miljoniem USD no mazas indie kompānijas"(c)

kad mēs pirmoreiz sastopam jaunu beļģu policistu erkilu puaro fantastiski sarkanos ziemas zābakos 

runājot par veselā saprāta kritiku

kādēļ gan nesākt no paškritikas?
lūk, šeit es zinu, šeit nē, te šaubos, šeit esmu pārliecināts, tur pilsonis var aiziet pakakāt ar savu feikņūzu, šeit laikam tainība, šis sazin kas ir, bet jautri
žurnālistika māca visu konstruēt tieši no šaubām
par taviem personiskajiem uzskatiem

un pārliecinātība par kaut ko rodas tikai pēc tam
piramīdas pamats

what if god was one of us, just a slob like one of us, just a stranger on the bus trying to make his way home

vēl pie andreja podšibjakina feisbukā pacēlās tēma par senām padomju komunistiskajām konsolēm, kuras mēs spēlējām - nu, pagaidi! ar zaķi un vilku, pavāru un astoņkāji

mana mīļākā padomju konsole bija kaut kur iegādāts pongs un tā piecpadsmit versijas
tā tiešām izskatījās pēc konsoles, un tai bija nevis geimpadi vai džoistiki, bet kaut kādi divi futūristiski puļķi ar grozošos pamatni, lai divatā ar bratello varētu spēlēt
spēles - visa olimpiāde, sākot ar klasisko tenisu, beidzot ar basketbolu
es biju sajūsmā, ka no piecām svītrām un viena lidojoša kvadrāta uz ekrāna var izdarīt faktiski VISU

lai arī īstais dzens jau ir videolaikos, kad nav vairs svītru, ir tikai viens lidojošs kvadrāts, kas cenšas trāpīt pašā ekrāna stūrī
tā ir tikai nosacīti spēle, drīzāk totalizators