ko es varu pateikt par leosa karaksa pagājušā gada filmu? tas neapšaubāmi ir mūzikls...(senos laikos bija tāds saits, kas saucās laikam christiangames.com, vai kaut kā tā, kurā autori savas datorspēļu recenzijas mēdza sākt ar vārdiem - "no kristietiskā skatupunkta, tas neapšaubāmi ir šūteris...")

lalalends ar ūdens kannu un mutautiņu, ja kāds orientējas militāri nelegālās informācijas iegūšanas metodēs, kas, starp citu, ļoti labi pārsaucas ar ekrānā notiekošo. smagi pizģec. toties no kinematogrāfijas tehnikas un paņēmieniem divarpus stundas nav iespējams atrauties vispār, mani kā panesa no...tā, nespoilosim, kāda tur vairs marija golubeva, kāda vairs grupa "sparks", un pārējās daudzpunktes andrim.

draivers kā džigurda, kotiljāra kā labās mammas varone filmā "eksorcists" (tur nav labās mammas, un vispār mammas nav). stendaps kā pēdējie meli pretī bezdibenim. opera kā pēdējā patiesība pretī nāvei.

pēdējo divu-trīs gadu labākā filma.

neiesaku nevienam. treileri nelikšu.

nenodariet to sev, mudaki! es spīlberga "vestsaidas stāstu" tagad pārstāju skatīties pēc pirmajām desmit minūtēm, paliekot prokrastinācijā.

lūk, tāds ir kino spēks.